Rāda ziņas ar etiķeti Jaunbrenguļu muiža (Neu-Wrangelshof). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Jaunbrenguļu muiža (Neu-Wrangelshof). Rādīt visas ziņas

29.02.20

Jaunbrenguļu muiža (Neu-Wrangelshof)

                                                                (2017.gada foto)








                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)


                                                       (Jaunbrenguļu muiža senāk)

Pirmo reizi vēstures avotos Brenguļi pieminēti 1474. gadā, kad šīs apkaimes zemi ar toreizējā ordeņa mestra Borha atļauju izlēņoja Indriķim Vrangelim. Iespējams, muižas un vēlāk apdzīvotās vietas latviskais nosaukums radies no Vrangeļa vārda. 1788. gadā Krievijas ķeizarienes Katrīnas II valdīšanas laikā Brenguļu muižu sadalīja Jaunbrenguļu (Neu-Wrangelshof) un Vecbrenguļu (Alt-Wrangelshof) muižā. Jaunbrenguļi tika dāvāti kapteinim fon der Ostenzakenam, bet Vecbrenguļu muiža ieguva kroņa muižas statusu. 1817. gadā muižu vairāksolīšanā nopirka Vidzemes landrāts Nikolajs Johans fon Tranzē. Jaunbrenguļu muižā dzimis vācu tautības Latvijas zinātnieks (ornitologs) Nikolajs Heinrihs fon Tranzē, kas par savu galveno pētījumu objektu bija izraudzījis Latvijas putnus. Viņš dzimis 1886. gada 31. jūlijā kā muižnieka dēls. Jau agrā jaunībā viņš bija sācis interesēties par dabas zinātnēm, sevišķi par putniem. Šī interese viņu novedusi Tērbatas universitātē, kuru viņš beidzis ar labām sekmēm. Nodibinoties Latvijas universitātei, Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes vadība 1920. gadā Tranzeju aicina par mācības spēku — asistentu sistēmatiskās zooloģijas institūtā. Viņa galvenais uzdevums tad bija vadīt praktiskos darbus šai priekšmetā dabas zinātņu studentiem. Lai veicinātu Latvijas putnu pētīšanu, Tranzejs nodibina pie zooloģijas institūta Latvijas ornitoloģijas centrāli, kura visai sekmīgi darbojās viņa vadībā līdz pēdējam karam. Viņš bija pratis savākt prāvu skaitu (ap 100) veiksmīgu līdzstrādnieku skolotāju, studentu mežziņu un mežsargu aprindās, kas gredzenoja putnus, tiem apliekot numurētus alumīnja gredzenus ap kājām, lai noskaidrotu putnu gāju ceļus un gāju laikus. Apmēram 15 gadu laikā viņš un viņa līdzstrādnieki bija apgredzenojuši ap 70.000 putnu, kas piederēja 170 sugām. Tranzejs sakopoja ziņas par šo gredzenošanu un tās rezultātiem, un publicēja tās pārskatu veidā, no kuriem bija redzams ka Latvijā apgredzenotie putni tikuši atrasti ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, pat Āfrikā un Āzijā. 1930. gadā Matemātikas un dabas zinātņu fakultāte ievēlēja Tranzeju par privātdocentu un 1938.gadā par docentu zooloģijā un salīdzināmā anatomijā. 1940. gadā viņš repatriējās uz Vāciju, kur tad apmetās uz dzīvi un vēlāk pensionējās.
Viņš runāja diezgan labā latviešu valodā, pretstatā citiem sveštautību mācības spēkiem, kas tai laikā lasīja lekcijas vai vadīja praktiskos darbus vai nu vācu vai krievu valodā. (Avots: Londonas avīze, 24.10.1969)

Te apkārtnē dzīvojis arī slavenā soļotāja Jāņa Daliņa tēvs – mežsargs Daliņš, kurš bijis Tranzē labs draugs.

Adrese: Beverīnas novads, Brenguļu pagasts, Jaunbrenguļi