1836. gada 30.aprīlī landtāgs apsprieda barona Mirbaha ziņojumu par skolu jautājumu, kurā bija uzsvērta zemnieku izglītošanas nepieciešamība, lai viņi rezultatīvāk vadītu savas saimniecības. Mirbahs ieteica landtāgam pieņemtu lēmumu par skolotāju semināra izveidošanu Kurzemes guberņā, kamēr Krievijas valsts varas iestādes nav iesaistījušās šī jautājuma risināšanā. Pēc viņa padoma iekārtoja Valdheimas skolotāju semināru netālu no Irlavas muižas, kuru atvēra 1840. gadā. Par semināra direktoru no Prūsijas ataicināja Kārli Sadovski. Semināra ēkas no 1839. līdz 1841. gadam par saviem līdzekļiem cēla un līdz 1900. gadam uzturēja Kurzemes bruņniecība. Šajā laikā seminārā izglītību ieguva 853 audzēkņi, no kuriem vairāk kā 700 vēlāk strādāja par skolotājiem. Seminārs sastāvēja no divgadīgas draudzes skolas apkārtējo pagastu bērniem, ko gadā apmeklēja apmēram 100 bērni, bet semināra augstākajā nodaļā sagatavoja skolotājus, un tajā mācījās līdz 30 studentu. Uzņemamo semināristu skaitu noteica konkrēti apstākļi un netika piedāvāts stingri noteikts apmācības laiks - izglītotākie un spējīgākie mācījās tikai gadu vai divus, bet vājāk sagatavotie studēja ilgāk nekā trīs gadus. Kā mācību priekšmeti seminārā bija krievu, latviešu un vācu valodas, pedagoģija, rēķināšana, ģeometrija, vispārēja vēsture un Krievijas vēsture, vispārējā un Krievijas ģeogrāfija, dabas mācība, fizika, mūzika, dziedāšana, zīmēšana, glītrakstīšana, vingrošana un dārzkopība. Visi priekšmeti, izņemot reliģiju, vācu un latviešu valodu, sākumā tika mācīti vācu, pēc rusifikācijas politikas sākuma 1870. gados - krievu valodā. Viens no izcilākajiem Irlavas semināra skolotājiem bija ērģelnieks, dziesmu svētku virsdiriģents un mūzikas attīstības veicinātājs Jānis Bētiņš (1830 – 1912). 1868. gadā tika izveidots Irlavas jauktais koris J. Bētiņa vadībā, kas bija viens no pirmajiem koriem Kurzemē, kas piedalījās gan Kurzemes dziesmu svētkos Dobelē 1870. gadā, gan Pirmajos Vispārējos dziedāšanas svētkos Rīgā 1873. gadā. Viņš no semināristiem izveidojis arī orķestri. Nodarbojies arī ar ērģeļu būvi. Viņa ieguldījums Kurzemē samērojams ar Jāņa Cimzes iespaidu uz Vidzemes muzikālo atmodu. Starp Irlavas semināristiem bijuši vairāki vēlāk pazīstami ļaudis – dzejnieks un jurists Atis Ķeniņš, dzejnieks Fridrihs Mālbergs, diriģents un komponists Ernests Vīgners, rakstnieks Teodors Zeiferts, folklorists Ansis Lerhis-Puškaitis, latviešu fotogrāfijas pamatlicējs Mārtiņš Buclers u.c.
1900. gadā ar Kurzemes landtāga lēmumu semināru Irlavā slēdza. No 1920. līdz 1944. gadam bijušajā semināra ēkā izvietoja Irlavas nepilngadīgo zemkopības un amatniecības koloniju. 1946. gadā šeit izvietoja Raiņa vārdā nosaukto bērnunamu, 1972. gadā uzcēla jaunu dzīvojamo korpusu audzēkņiem un daudzdzīvokļu namu darbiniekiem.
Kādā no pagalma ēkām piecdesmito gadu beigās tika izveidota apkārtnē lielākā maizes ceptuve, kas apgādāja ar garšīgu maizīti ne tikai bērnu nama 200 bērnus, bet visu pagastu. Līdz tam maizi veda no Tukuma, un tās vienmēr esot bijis par maz.
Adrese: Tukuma novads, Irlavas pagasts, Irlava
