Ilzenbergas muižu 1515. gadā nodibināja Livonijas ordeņa vasalis Berndts Kersenbroks . 1863.-1896. gadā Ilzenbergas muižu pārvaldīja N. N. Fukss. Viņš pārbūvēja muižas ēku, kura būtībā saglabājusies nemainīga līdz mūsu dienām. Par Ilzenbergas muižas īpašnieku, vācu inženieri N. N. Fuksu, ziņas atstājis rakstnieks G. Isoks. Viņš pierakstījis vietējo iedzīvotāju stāstījumus par Ilzenbergu. Leģenda stāsta, ka Ilzenbergas muižu 19. gs. pārbūvējis vācu izcelsmes cariskās Krievijas inženieris, kas šajā reģionā būvējis dzelzceļu. Inženieris nopircis šajā vietā zemi, uzbūvējis tajā muižu un nosaucis saimniecību par Ilzenbergu par godu savai sievai Ilzei.
Kā var saprast, leģendā patiesība savijusies ar izdomāto. Jaunais īpašnieks N. N. Fukss tiešām bija vācu izcelsmes cariskās Krievijas dzelzceļa inženieris. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, Ilzenbergas muižas nosaukums pazīstams jau no 16.gadsimta. Nav saglabājušās ziņas par to, kāds bijis N. N. Fuksa sievas vārds. Varbūt Ilze vai Elza. Tas savukārt varēja pamudināt cilvēkus radīt leģendu par Ilzenbergas muižas nosaukuma izcelsmi. Nevajadzētu atmest arī versiju, ka inženieris meklēja pienācīgu vietu, kur apmesties, un viņam patika šāda pārdodamās muižas nosaukuma sakritība ar viņa sievas vārdu.
Vēlāk – 1896.gadā muižu nopirka poļu baroni Dimšas, kam tā piederēja līdz 1940.gadam, kad muižu konfiscēja padomju vara. Padomju varas gados muižas parks un ēkas panīka. Tikai 2003.gadā muižu ieguva īpašnieki, kuri tajā joprojām saimnieko.
1920.gadā izveidota robeža starp Lietuvuas un Latviju un tā nolikta tieši pa
vidu Ilzes ezeram. Līdz ar to kapi un baznīca palikusi Latvijas pusē, bet muiža
– Lietuvas.
Muižas ēka uzbūvēta 19. gadsimta vidū vēlīnā klasicisma stilā. Divstāvu
ēkas telpiskā kompozīcija – pusatvērta tilpuma, „L” burta formā, to veido
rietumu un dienvidu korpusi ar mansardiem un pagrabu zem dienvidu korpusa.
Jumta forma – divslīpju. Domājams, ka pagrabs varētu būt uzcelts pirmo muižas
saimnieku Kersenbroku laikā. Pils
un saimniecības ēkas smagi cieta Pirmajā pasaules karā.
Muižu ieskauj divi ezeri – Iļģis (Ilzu, Ilzes
ezers) un Apvalasis. Pašlaik muiža ir privātīpašumā. Te saimnieko uzņēmums
“Ilzenberga”, kas te izveidojusi pirmo
biodinamisko saimniecību Baltijas valstīs. Tā pieder Dimšu ģimenei. Biodinamiskā saimniecība darbojas kā slēgta
ekoloģiska sistēma, kas daudzu gadu laikā ir attīrījusies no jebkādiem
atkritumu atlikumiem. Pati sistēma arī darbojas noslēgtā lokā. Govis tiek
barotas ar barību no saimniecības laukiem un ganībām. To mēsli tiek kompostēti,
sajaucot ar organiskām sastāvdaļām, piemēram, ārstniecības augiem. Ar šādu
kompostu savukārt tiek mēsloti tie paši lauki un ganības. Saimniecības augsne
ir „dzīva” un katru gadu kļūst auglīgāka.
Muižas teritoriju var apskatīt noteiktos apmeklējuma laikos, samaksājot
ieejas maksu.
Teritorija ļoti ainaviska, sakopta, tajā ganās aitiņas, ir iespēja
izstaigāties, izbraukt ar laivu, apmesties viesu mājā, izmantot vēsturisku pirti.
Adrese:
Ilzenbergo
k. 4, Juodupės seniūnija, Rokiškio rajonas, ilzenbergas 42440, Lietuva
