Pili projektējis arhitekts Henriks Markoni (1792-1863). Vēlāk tā tika pārbūvēta - projekts pārbūvei datēts ar 1842.gadu. Projektējot Iļģu pili, Markoni idejiski rosinājusi nevis Lielbritānijas neogotikas arhitektūra, bet gan Teitoņu ordeņa mestra māja Malborkas cietoksnī Prūsijā. Līdz ar to arhitekts respektē Latvijas muižu vācisko vidi un īpašnieka vēlmi saglabāt savas etniskās saites ar tēvzemi. Iļģu pils pārbūves projektam Latvijas muižu arhitektūrā ir būtiska nozīme - galvenokārt tāpēc, ka tas nebija populāro angļu neogotikas paraugu interpretējums, bet gan atspoguļoja Latvijai tuvāka reģiona viduslaiku celtņu arhitektūru. Poļu arhitektūras vēsturnieks Tadeušs Stefans Jaroševskis uzskata, ka šis ir bijis viens no eklektisma piļu būvmākslas agrīnākiem projektiem, kurā izmantots tik konkrēts Rietumeiropas paraugs. Muižas īpašnieki -fon Ofenbergi. Iļģu kapos redzama Ofenberga kapliča (1781) ar klasicisma stila iezīmēm. Saglabājusies arī kalpu māja, vārti ar vārtsarga namiņu un saimniecības ēka.
No 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem pilī darbojās divgadīgā lauksaimniecības skola. Otrā pasaules kara laikā ēkā bija vācu armijas lazarete, tā cietusi apšaudē. Pēc kara šeit nodibināja Liepājas pilsētas invalīdu namu, vēlāk šeit tika ievietotas personas ar psihisku saslimšanu. 1969. gadā pansionātam piebūvēja jaunu korpusu. 2008.gadā notiek pils rekonstrukcija. Pēc tās ēkā atrodas pansionāts “Pusceļa māja” un paredzēts rehabilitācijas kursa iziešanai cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Vizuāli, cik vien bijis iespējams, pils ir atjaunota atbilstoši sākotnējam izskatam. Tika noņemts viss vecais apmetums, uzlikts jauns, analogs vēsturiskajam.
1809.gadā Ulrihs fon Šlipenbahs apceļoja Rietumkurzemi un, cita starpā, nonāca arī Iļģos. Savā darbā „Malerischen Wanderungen" viņš par savu uzturēšanos tur saka šādi: „Iļģi aizrauj ar savu lielo, skaisto pili un apkārt esošajām saimniecības un palīgēkām gandrīz vairāk nekā kaimiņos esošā Grobiņā. Iļģi pelnās ievērību īpaši ar apģērbu rūpniecību, kas ar katru gadu top lielāka. Šeit ražo dāmu cepures, kokvilnas kreklus, kamzoļus, mēteļus, bikses, palagus, dāmu svārkus un zeķes, un tie izgatavoti no spāņu un citām vilnām. Pirmāko iegūst no simts spāņu sugas aitām, kas apbrīnojami zeļ, neskatoties uz šo auksto klimatu, un dod lielisku vilnu. Fabrikā ir 4 stelles, un te bez darbu meistara un viņa zeļļiem nodarbināti vēl 15 citi cilvēki. Jo vairāk mūsu pagastos trūkst labu fabriku, jo vairāk jāslavē tās, kuras tik labas kā šeit atrodamā.”
Adrese: Grobiņas novads, Grobiņas pagasts, Iļģi
