(Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Idus muiža senāk piederējusi Rūjienas pils apriņķim. 1625. gadā zviedru karalis Gustavs Ādolfs to atdāvina savam mantas uzraugam Jasparam Matsonam Krūzem. Caur redukciju tā paliek valsts īpašumā līdz 1762. gada jūlijam, kad Katrīna II daļu šīs zemes dāvina Kronštates komandantam ģenerālim Nummersam. Uz šīs dāvinātās zemes nodibinājās Idus muiža un pagasts. Kopš 1762.gada līdz pat agrārreformai 1920.gadā muiža piederējusi fon Nummersu dzimtai.
Muižas kungu māja bijusi vienstāva koka garenbūve ar kogriezumu rotājumiem. Tā pilnībā gājusi bojā. Saglabājies parks, kurš mūsdienās ir privātīpašums, bet nav kopts. Pie parka nolikts piemiņas akmens, kurš atgādina, ka šeit bijusi muiža. Parks veidots laika posmā no 1880.-1900.gadam. Tajā bijuši grantēti celiņi, kanāls, koka tiltiņi un saliņa. Līdz 1929.gadam tas bijis slēgts parks. Vēlāk Idus parkā bijis biedrības nams ar bibliotēku un sarīkojumu zāli ar skatuvi. Otrā pasaules kara laikā muiža un parks sabombardēti. Parks stipri cieta arī 2005.gada janvāra vētrā.
Baronu kapakmeņi no muižas parka padomju okupācijas gados izlauzti un aizvesti iebūvēt Mašēnu fermas pamatos. 2010.gadā, fermu pārbūvējot, viens no kapakmeņiem atrasts - Lorenca Fridriha Antona fon Nummersa kapakmens ar dzimšanas un miršanas gadiem: 1796 – 1826.
Adrese: Valmieras novads, Sēļu pagasts, Idus (koordinātes - 57.901532, 25.167307 )