(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Muižas kompleksa apbūve ir ļoti plaša. Saglabājušās ļoti daudzas un dažādas saimniecības ēkas (lielākā daļa ēku celtas 19. gadsimta 70.—80. gados: klēts, kalte, dāre, šķūņi, lopu kūtis, kalēja māja ar saimniecības ēkām, smēde, brūzis (1873), muižas pirts, teļu un govju kūtis, zirgu staļļi (1884), ratnīca, barona vieglās automašīnas garāža), daudzas no tām pārbūvētas, citas ir avārijas stāvoklī. Centrālā ēka ir nelielā kungu māja, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tās galvenās būvformas saglabājušās, bet iekštelpu plānojums pārbūvēts, piemērojot pansionāta vajadzībām. Aiz muižas plešas vecie muižas dārzi. Tagad gan muižas kungu māja stāv tukša un pamesta.
2021.gada vasarā nra.lv raksta: “Talsu novada Iģenes muižā Nadīna Millere saimnieko mazliet vairāk nekā gadu. Kad Iģenē viesojās »Vakara Ziņas«, bija gan iespēja novērtēt, cik daudz šeit ir padarīts, gan iztēloties, kā te varētu izskatīties jau pēc dažiem gadiem. Un ir patiess prieks, ka Latvijā būs par vienu sakārtotu un atjaunotu muižu vairāk, turklāt tā būs ne tikai tūrisma objekts vien.
Par to, ka esam nokļuvuši Iģenē - nelielā apdzīvotā vietā netālu no Talsiem un Vandzenes, liecina vien autobusa pietura ar šīs vietas nosaukumu. Taču Iģenes lepnums, bez šaubām, ir muižas ēka. Kā liecina internetā pieejamā informācija, Iģenes muiža pirmoreiz dokumentos minēta 1666. gadā. 1745. gadā tā nonāca Aleksandra Brinkena īpašumā, un pašreizējā muižas ēka celta 19. gadsimta sākumā. Latvijā vācu baronu laikos muižu saimniecība zēla un plauka. Padomju gados te ierīkots pansionāts (zināms, ka beidzamais pansionāta iedzīvotājs ēku pametis vien pirms dažiem gadiem). Ēkā netika veikti remontdarbi, tāpēc līdz mūsdienām tā nonākusi nolaistā stāvoklī. Taču, kā uzsver pašreizējā muižas īpašniece, pieaicinātie eksperti apliecinājuši, ka ēka ir saglabājusies pieklājīgā stāvoklī.
Vadājot pa muižas skaisti sakopto teritoriju un rādot, kas paveikts gada laikā, kopš viņa šeit saimnieko, Nadīna vairakkārt uzsver: «Ir svarīgi, lai Eiropas fondu līdzekļu piešķīrēji noticētu, tāpat jāpierāda, ka ir sakārtotas īpašumtiesības, ka spēj īpašumu apsaimniekot, ka jau ir izveidota saimniecība.» Muižas īpašums tiešām ir iespaidīgs: bijusī piena māja, vairākas klētis, dzirnavas… Par to, kāpēc izvēlējusies Iģeni, Nadīna, dzimusi rīdziniece, kurai ar Kurzemi nav itin nekādu vēsturisku saišu, stāsta: «Pietāte pret vēsturiskajiem īpašumiem man ir kopš laika, kad Mārupē administrēju Eiropas lauku fonda līderprogrammu, un arī pirms tam, kad strādāju Melngalvju namā kopā ar mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti. Vienmēr ar visu sirdi un dvēseli esmu vēlējusies, lai Latvijas lauki atdzimtu. Latvijā esmu redzējusi daudzas skaistas, bet diemžēl nolaistas vietas, līdz sapratu, ka labprāt pati sakārtotu kādu no apmeklētajām vietām.» Kad reiz kopā ar kolēģi Nadīna nokļuvusi Iģenē un ieraudzījusi šo īpašumu, viņa sapratusi - šī ir īstā vieta!
Lai nesabojātu īpašumu, vispirms veikta kultūrvēsturiska un amatnieciska izpēte, pēc kuras secināts, ka, iespējams, pašreizējā muižas ēka varētu būt celta 18. gadsimtā. Zināms arī, ka muižas pēdējo īpašnieku Brinkenu pēctecis Iģenē beidzamo reizi esot viesojies pirms gadiem divdesmit, kad palīdzēja atjaunot evaņģēliski luterisko baznīcu. «Pašreiz muižai ir vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss, taču Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, to pārvērtējot, uzskata, ka jāpiešķir vismaz reģiona nozīmes statuss.» Pašreiz prioritāte ir saimniecības ēku atjaunošana, taču tad, kad tiks atjaunota pati muižas ēka, iespējams, tajā varēs padzīvot tie, kam patīk baudīt lauku vidi, bet iespējams, ka ēka tiks atvēlēta sociāliem projektiem, jo, kā uzsver muižas īpašniece, tūrisms ir sezonāls.”
