Dubinska muiža (Hiršeita muiža, Dubinskihof, Hirschheydt, Hirschhof) Cēsīs

 

                                                                    (Senāks foto)

                                                 (Muižas vietā uzbūvētais savrupnams 2024.gadā, V.S. foto)
 

                                                                (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Muiža atradās pie toreizējās Cēsu pilsētas dienvidu robežas. Līdz mūsdienām saglabājies vienīgi muižas dzirnavu ezers jeb Dubinska dīķis.

Dubinskis pieminēts 1590. gadā Cēsu pilsoņu sarakstā. 1635. gadā Dubinska muiža piederēja Bernhardam Hiršam jeb Hiršeitam (Hirscheit), kurš 1639.—1642. gadā bija Cēsu birģermeistars.

1798. gadā Auļu un Dubinska muižas tika uzdāvinātas civilgubernatoram Baltazaram fon Kampenhauzenam un Kampenhauzenu dzimtas īpašumā Dubinska muiža atradās līdz 1908. gadam. 1863. gadā Dubinska muižu mantoja Heinrihs Gotlībs Maksimiliāns fon Kampenhauzens, kuru 1905. gada revolūcijas laikā 1906. gada jūlijā Tiegažos nogalināja revolucionāri.

Pēc 1920. gada agrārreformas muižu atsavināja tās bijušajiem īpašniekiem. Muižas ūdensdzirnavās turpināja darboties ādu ģērētava. 1927. gadā muižas ēku vietā Cēsu alus darītavas īpašnieks uzbūvēja savrupmāju, kurā padomju okupācijas gados ierīkoja mazbērnu novietni (Raiņa iela 7).

Dubinska dīķis ir mākslīgi veidota ūdenstilpe. Ūdenstilpei ir caurteces tipa hidroloģiskais režīms, no dīķa iztek Pirtsupīte, kas ietek Gaujas pietekā Siļķupītē. Dīķī ir saglabājušās hidrotehniskas būves. Dīķis izveidots kā Dubinska muižas dzirnavu dīķis. Dīķis ir veidots no divām daļām, kas ir atdalītas viena no otras ar zemes dambi un betona aizsprostu.

1969.gada “Padomju druva” raksta: “Skaista vieta mūsu pilsētā ir Dubinskas dīķis un tā apkārtne. Tiesa, vēl nesen tas bija aizsērējis un kļuvis nepievilcīgs. Pilsētas saimnieki rūpējas, lai šī vieta atkal kļūtu skaista. Par dīķi priecājas ikkatrs garāmgājējs. Pie tā savos brīvajos brīžos atpūsties un papriecāties par gulbjiem pieiet apkārtējo māju iedzīvotāji. Savās pastaigās pie tā apstājas mazbērnu novietnes mazie audzēkņi. Šo tik ierasto dienas ritmu traucē lielākie bērni, pat pusaudži, kuri nav iemācīti cienīt skaistumu, cita darbu. Pirms dīķis nebija iztīrīts, ik brīdi pie tā bija redzami makšķernieki. Tagad te trenējas cita veida «sportisti»: zēni gulbjus apmētā ar akmeņiem. Tiem seko vēl dažādi koka atkritumi, kas visi tiek noguldīti dīķī. Trīsgadīgie bērni savās pastaigās to novēro un jautā grupas audzinātājām: kādēļ? Ilgi jādomā, ko atbildēt bērnam”.

Kāds Cēsu iedzīvotājs 1988.gada “Padomju druvā” atceras, ka “strautiņā, kas iztek no Dubinskas dīķa, bija daudz vēžu . Toreiz Cēsīs gan bija trīsreiz mazāk iedzīvotāju. Nebija tolaik arī rūpniecības un sadzīves ķīmijas, kas piesārņotu ūdeņus. Tagad dīķī tiek iepludināta gan kanalizācija, gan ķīmija”. 

Adrese: Cēsis (koordinātes +/- 57.308406, 25.270299 )