Rāda ziņas ar etiķeti Hincenbergas muiža (Inčukalna muiža. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Hincenbergas muiža (Inčukalna muiža. Rādīt visas ziņas

08.06.19

Hincenbergas muiža (Inčukalna muiža, Hinzenberg)

                                                 

                                                                   (20.gadsimta sākuma foto)







                                        (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)


1436.gadā Hinzenberg tiek pirmo reizi minēta rakstu avotos kā apdzīvota vieta. Nosaukums cēlies no lībieša Heninga Hincena vārda, kurš saņēma zemes gabalu no Livonijas ordeņa mestra. Hincenu dinastija te valdīja līdz 1753.gadam, kad muižu iegādājās Johans Kristofs fon Kampenhauzens. Jau 1755.gadā Hincenbergas muižas īpašumtiesības ieguva galma tiesas advokāta Melhiora fon Esena dzimta. 1787.gadā Hincenbergas muižu no sievasmātes nopirka bagāts skotu izcelsmes Rīgas tirgotājs Džordžs Rennijs. 1794.gadā pēc Rennija nāves Hincenbergas muiža sastāvēja no vairākām daļām, kuru īpašumtiesības ceļoja no rokas rokā — pērkot, pārdodot un ieķīlājot, līdz 1852.gadā muižu nopērk barons Maksimiliāns fon Volfs par 49 000 sudraba rubļiem un tā paliek Volfu īpašumā līdz pat savai pēdējai dienai. Muižā ir liels ābeļdārzs, alus darītava, alus un vīna pagrabi, vairākas kalpotāju un strādnieku mājas. Apkārt muižai bija iekopts parks, tā vidū dīķis ar saliņu, kur dzīvoja divas stirniņas. No krasta uz salu veda laipa dzīvnieku barotājiem. Muižkungs bijis loti labs cilvēks, svētkos vienmēr apdāvinājis savus kalpotājus un tuvumā dzīvojošos vecos un nespēcīgos cilvēkus.

Kungu māja būvēta 18.gadsimta 80-os gados, bet vēlāk tai piebūvēts arī tornis.

1892.gadā vēlāk slavenais izgudrotājs, inženieris un uzņēmējs Augusts Krastiņš (1859-1942), kurš jaunības gadus strādājis Hincenbergas muižā par atslēdznieku un tvaika mašīnistu pie barona Maksa fon Volfa, pamet Hincenbergas muižu ar barona atbalstu un rekomendācijas vēstuli dodas uz Vāciju papildināt savas zināšanas, un vēlāk nokļūst Amerikā, kur saņem vairākus patentus un konstruē automobiļus. Konstruktors Krastiņš, divus gadus pirms tam, kad topošais automobiļu karalis Henrijs Fords dibina “Ford Motor Company”, 1901. gadā Klīvlendā nodibina savu automobiļu ražošanas uzņēmumu “Krastin Automobile MFG. Company”.

Rakstnieks Doku Atis strādā Hincenbergas muižā par saimniecības pārzini un rēķinvedi no 1893. līdz 1903. gadam. Tie ir desmit viņa daiļrades gadi, kuros top darbi: Paugurieši (1893), Krišs Laksts (1893), Mans Dzīves Rīts (1894), Sirdsapziņa (1901), Mākslinieks (skice, 1902).

1894. gada 17. maijā Hincenbergas muižas krogā, kurš atradās lielceļa malā, krodzinieka Kārļa Peines ģimenē piedzima dēls — dzejnieks Jānis Sudrabkalns (1894-1975).

1906.gadā muižnieki sāka iznomāt zemes gabalus apbūvei Gaujas krastos un sākās vasarnīcu celtniecība. Hincenbergā turpmākajos gados tiek uzbūvētas vairākas villas.

1919. gada jūnijā izbeidzās barona von Volfa dzimtas valdīšana Hincenbergas muižā. Latvijas armija un igauņu kaujas vienības Hincenbergā sadūrās ar landersvēra spēkiem, kuras laikā Hincenbergas muižas saimniecība ēkas, kungu māja, alus darītava, vīna un alus pagrabi tika izpostīti.

1919. gada nogalē Hincenbergas muižas nosaukums tiek latviskots un mainīts uz Inčukalns.

Pēc Otrā pasaules kara muižas parka vienā daļā apbedīti kritušie padomju okupācijas karaspēka karavīri, bet 1985.gadā tur uzstādīja Gunas Zemītes pieminekli, kurā veidots mātes tēls ar liesmu rokās. Kapu labiekārtošanas darbi netika pabeigti, bet stārķu ģimene uzreiz atrada savai ligzdai labu vietu. Sākumā ligzdas tika jauktas nost, bet vēlāk ar to samierinājās un uzskatīja par labu zīmi un svētību muižas apkārtnei. Tagad šī Inčukalna muižas vieta pārdēvēta par Indrāniem, bet pats Inčukalns pietuvinājies dzelzceļam un tur uzbūvētajām sabiedriskajam ēkām. Savukārt Indrānos muižas teritorija neizskatās kopta, lai gan ir izvietots informatīvs stends par muižu.

Adrese: Inčukalna novads, Inčukalna pagasts, Indrāni