(20.gadsimta sākuma foto)
(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1436.gadā
Hinzenberg tiek pirmo reizi minēta rakstu avotos kā apdzīvota vieta.
Nosaukums cēlies no lībieša Heninga Hincena vārda, kurš saņēma zemes
gabalu no Livonijas ordeņa mestra. Hincenu dinastija te valdīja līdz
1753.gadam, kad muižu iegādājās Johans Kristofs fon Kampenhauzens. Jau
1755.gadā Hincenbergas muižas īpašumtiesības ieguva galma tiesas
advokāta Melhiora fon Esena dzimta. 1787.gadā Hincenbergas muižu no
sievasmātes nopirka bagāts skotu izcelsmes Rīgas tirgotājs Džordžs
Rennijs. 1794.gadā pēc Rennija nāves Hincenbergas muiža sastāvēja no
vairākām daļām, kuru īpašumtiesības ceļoja no rokas rokā — pērkot,
pārdodot un ieķīlājot, līdz 1852.gadā muižu nopērk barons Maksimiliāns
fon Volfs par 49 000 sudraba rubļiem un tā paliek Volfu īpašumā līdz pat
savai pēdējai dienai. Muižā ir liels ābeļdārzs, alus darītava, alus un
vīna pagrabi, vairākas kalpotāju un strādnieku mājas. Apkārt muižai bija
iekopts parks, tā vidū dīķis ar saliņu, kur dzīvoja divas stirniņas. No
krasta uz salu veda laipa dzīvnieku barotājiem. Muižkungs bijis loti
labs cilvēks, svētkos vienmēr apdāvinājis savus kalpotājus un tuvumā
dzīvojošos vecos un nespēcīgos cilvēkus.
1892.gadā vēlāk
slavenais izgudrotājs, inženieris un uzņēmējs Augusts Krastiņš
(1859-1942), kurš jaunības gadus strādājis Hincenbergas muižā par
atslēdznieku un tvaika mašīnistu pie barona Maksa fon Volfa, pamet
Hincenbergas muižu ar barona atbalstu un rekomendācijas vēstuli dodas uz
Vāciju papildināt savas zināšanas, un vēlāk nokļūst Amerikā, kur saņem
vairākus patentus un konstruē automobiļus. Konstruktors Krastiņš, divus
gadus pirms tam, kad topošais automobiļu karalis Henrijs Fords dibina
“Ford Motor Company”, 1901. gadā Klīvlendā nodibina savu automobiļu
ražošanas uzņēmumu “Krastin Automobile MFG. Company”.
Rakstnieks
Doku Atis strādā Hincenbergas muižā par saimniecības pārzini un
rēķinvedi no 1893. līdz 1903. gadam. Tie ir desmit viņa daiļrades gadi,
kuros top darbi: Paugurieši (1893), Krišs Laksts (1893), Mans Dzīves
Rīts (1894), Sirdsapziņa (1901), Mākslinieks (skice, 1902).
1894.
gada 17. maijā Hincenbergas muižas krogā, kurš atradās lielceļa malā,
krodzinieka Kārļa Peines ģimenē piedzima dēls — dzejnieks Jānis
Sudrabkalns (1894-1975).
1906.gadā muižnieki sāka iznomāt zemes
gabalus apbūvei Gaujas krastos un sākās vasarnīcu celtniecība.
Hincenbergā turpmākajos gados tiek uzbūvētas vairākas villas.
1919.
gada jūnijā izbeidzās barona von Volfa dzimtas valdīšana Hincenbergas
muižā. Latvijas armija un igauņu kaujas vienības Hincenbergā sadūrās ar
landersvēra spēkiem, kuras laikā Hincenbergas muižas saimniecība ēkas,
kungu māja, alus darītava, vīna un alus pagrabi tika izpostīti.
1919. gada nogalē Hincenbergas muižas nosaukums tiek latviskots un mainīts uz Inčukalns.
Pēc
Otrā pasaules kara muižas parka vienā daļā apbedīti kritušie padomju
okupācijas karaspēka karavīri, bet 1985.gadā tur uzstādīja Gunas Zemītes
pieminekli, kurā veidots mātes tēls ar liesmu rokās. Kapu
labiekārtošanas darbi netika pabeigti, bet stārķu ģimene uzreiz atrada
savai ligzdai labu vietu. Sākumā ligzdas tika jauktas nost, bet vēlāk ar
to samierinājās un uzskatīja par labu zīmi un svētību muižas apkārtnei.
Tagad šī Inčukalna muižas vieta pārdēvēta par Indrāniem, bet pats
Inčukalns pietuvinājies dzelzceļam un tur uzbūvētajām sabiedriskajam
ēkām. Savukārt Indrānos muižas teritorija neizskatās kopta, lai gan ir
izvietots informatīvs stends par muižu.
Adrese: Inčukalna novads, Inčukalna pagasts, Indrāni
