Bišumuiža jeb Bienenhof ir vēsturiska Rīgas
pilsētas apkaime. Tā sākusi veidoties ap 1773. gadā celto Bišu muižu, kas agrāk
saukta arī īpašnieku vārdos par Šildera muižu vai Hilzena muižu (Schilderhof,
Hilsenhof). Pirmā Bišumuižas īpašniece bija Anna Katrīna Šildere, dzimusi fon
Ramma, kuras gādībā sava mūža nogali Bišumuižā pavadīja izcilais komponists un
Pētera baznīcas ērģelnieks Johans Gotfrīds Mītels (Johann Gotffried Müthel)
(1728 – 178.. ) 1784. gadā īpašumu mantoja viņas dēls
Heinrihs Šilders un vēlāk mazdēls Mihaels Šilders.
1786. gadā muižu atklātā izsolē nopirka Rīgas Lielās ģildes tirgotājs Frīdrihs Hilzens. Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašnieku kļuva tirgotājs Jēkabs Johans Brandenburgs, kas 1820-jos gados uzcēla pašreizējo klasicisma stila muižas kungu māju. 1828. gadā tā pirmo reizi tika iezīmēta Rīgas plānā kā pilsētas daļa.
19.gadsimta vidū muižas teritorija tika paplašināta, veco Jēkaba dzirnavu jeb Jēkaba augstienes ēku pārbūvēja par eļļas fabriku, zemesgabalā pie Bauskas ielas uzcēla lenšu fabriku. Visus šos īpašumus kopā sāka dēvēt par Bišumuižu, savukārt agrāk plašāk pielietotais vietvārds "Katlakalns" tika attiecināts uz aizvien mazāku teritoriju.
1871.gadā Brandenburga eļļas fabriku nopirka Gumals Gustavs Knops (Knopp), kas tās vietā izveidoja Knopa papīrfabriku. Savukārt Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874.gadā savā īpašumā ieguva Rīgas tirgotāji Kārlis Matīss Beitīns (Beythien) un Johans Jūlijs Šmits (Schmidt). Lenšu fabrika un papīrfabrika darbojās līdz 1. pasaules karam.
20.gadsimta sākumā Bišumuižā uzcēla sērkociņu fabriku "Vulkāns". Attīstoties fabrikām, Bišumuižā pieauga iedzīvotāju skaits un aktivizējās sabiedriskā dzīve. 20.gadsimta sākumā muižas īpašnieki bija Hebenstreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenstreita mantinieki, kuru īpašumā muiža formāli bija līdz 20-to gadu beigām. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki muižu pameta un ēka uz laiku netika apdzīvota.
1786. gadā muižu atklātā izsolē nopirka Rīgas Lielās ģildes tirgotājs Frīdrihs Hilzens. Ap 1810. gadu par Bišumuižas īpašnieku kļuva tirgotājs Jēkabs Johans Brandenburgs, kas 1820-jos gados uzcēla pašreizējo klasicisma stila muižas kungu māju. 1828. gadā tā pirmo reizi tika iezīmēta Rīgas plānā kā pilsētas daļa.
19.gadsimta vidū muižas teritorija tika paplašināta, veco Jēkaba dzirnavu jeb Jēkaba augstienes ēku pārbūvēja par eļļas fabriku, zemesgabalā pie Bauskas ielas uzcēla lenšu fabriku. Visus šos īpašumus kopā sāka dēvēt par Bišumuižu, savukārt agrāk plašāk pielietotais vietvārds "Katlakalns" tika attiecināts uz aizvien mazāku teritoriju.
1871.gadā Brandenburga eļļas fabriku nopirka Gumals Gustavs Knops (Knopp), kas tās vietā izveidoja Knopa papīrfabriku. Savukārt Jēkaba augstieni un lenšu fabriku 1874.gadā savā īpašumā ieguva Rīgas tirgotāji Kārlis Matīss Beitīns (Beythien) un Johans Jūlijs Šmits (Schmidt). Lenšu fabrika un papīrfabrika darbojās līdz 1. pasaules karam.
20.gadsimta sākumā Bišumuižā uzcēla sērkociņu fabriku "Vulkāns". Attīstoties fabrikām, Bišumuižā pieauga iedzīvotāju skaits un aktivizējās sabiedriskā dzīve. 20.gadsimta sākumā muižas īpašnieki bija Hebenstreits un Grass, vēlāk to mantoja Hebenstreita mantinieki, kuru īpašumā muiža formāli bija līdz 20-to gadu beigām. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki muižu pameta un ēka uz laiku netika apdzīvota.
Adrese: Rīga, Bauskas iela
