15. gadsimta beigās muiža piederējusi Kurlandu ģimenei. Sesavas muižas
dokumentu krātuvē atrastajā 1500. gada pergamenta norakstā ir ziņas par to, ka
finansiālu problēmu dēļ šī muiža Lielupes krastā, kuru Laurentijs Kurlands
mantojis no brāļa, pārgājusi Johanam fon Hoinigenam, un 1501. gadā vācu
ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs apstiprinājis Johana fon Hoinigena
tiesības uz to. Saskaņā ar 1624. gada 25 . februāra pirkuma pārdevuma līgumu
Bartolds fon Hoinigens savas sievas Margaretas Grothauzenas, savu brāļu
Heinriha un Kristofera vārdā no tēva mantoto muižu pie Lielupes pārdevis
Heinriham Hānem.
Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības apkopotajos Ānes muižas
dokumentos minēti šādi īpašnieki:
- 1726. gada 24. jūnijā Blankenfeldes īpašnieks Ernests Johans fon Butlers pārdevis Ānes muižu Remesu muižas īpašniekam ķeizariskajam kambarjunkuram Georgam Johanam fon Mēdemam,
- 1730. gada 24. jūnijā ķeizariskais kambarjunkurs Georgs Johans fon Mēdems un Katrīna fon Mēdema pārdevuši Ānes muižu Otto Fridriham Šrēderam un viņa sievai Sibillai Šrēderei,
- 1733. gada 13. maija Oto Fridrihs Šrēders un Sibilla Šrēdere Ānes muižu pārdevuši Eberhardam fon Altenam-Bokumam un viņa sievai Sabīnei Juliannai fon Altenai Bokumai , dzimušai fon Bīronai.
Arī pēc tam muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki, un starp tiem bijis
gan Burhards Levins fon Korfs, gan majors Andreass fon Reisners un viņa
mantinieki. 1900. gada Rīgā izdotā Ādolfa Rihtera «Baltijas adrešu grāmatā» kā
Dobeles Tetelmindes pagasta Ānes muižas īpašniece norādīta baronese
Izabella fon Bēra, kura kopš 1896. gada dzīvojusi Dubes muižā.
Savukārt 12 gadus vēlāk parādās ziņas par firstieni Līvenu, kura muižu
mantojusi no sava tēva firsta Leo fon Līvena. Baroni, grāfi un firsti Līveni
uzskatami par vienu no senākajām un dižciltīgākajām Livonijas bruņinieku
dzimtām un leģenda vēsta, ka dzimtas aizsācēji bijuši līvu vadoņu Kaupo
pēčteči.
Pēc
agrārās reformas Ānes muižas vārds saistījās ar Frišmaņu ģimeni. Ansis Frišmanis bija Teteles pagastā
ievērojamākais uzņēmējs, kurš
bija pazīstams kā lielākais latviešu izcelsmes
ķieģeļcepļu īpašnieks. No
agrārās reformas laika Valsts
vēstures arhīvā saglabājusies sarakste par Ānes muižas sadalīšanu. Tur parādās
materiāli par muižas nonākšanu Anša Frišmaņa īpašumā, kas apliecina, ka viņš muižu ieguvis jau pirms Pirmā pasaules kara. Pats A.Frišmanis
vairākos lūguma rakstos stāstījis, ka muižu
1912.gadā pircis ķieģeļu fabrikas vajadzībām. Līveni negribējuši pārdot muižu latvietim,
tāpēc kā starpnieks bijis kāds
vācietis, taču viņš nav solīto pildījis un Frišmanim Ānes muiža bija vēlāk
jāpērk vairāksolīšanā. Zemesgrāmatas apliecība liecina, ka muiža nopirkta par
ievērojamu summu –216000 rubļiem. Iespējams tādēļ viņš uzreiz
pēc pirkuma no 1800 pūrvietām nodalīja 1100, kuras
pa mazākiem gabaliem pārdeva bezzemniekiem. Viņa īpašumā palika
700 pūrvietas ķieģeļu fabrikas
vajadzībām. Bija izstrādāti tālejoši plāni uzcelt 3
lielas krāsnis pie Lielupes un 1
mazāku pie dzelzceļa piestātnes uz Maskavas –Ventspils dzelzceļa līnijas. Ķieģeļu cepļos bija paredzēts saražot līdz pat 30
miljoniem ķieģeļu gadā. Ķieģeļu
galvenais noiets bija paredzēts Rīgas namu būvniecībai, bet izdevīgu
cenu gadījumā iespējams arī
eksports caur Ventspils ostu.
A.Frišmanis
pēc profesijas bija agronoms un apstrādāja arī zemi Ānes muižā. Viņš bija arī starp
Jelgavas cukurfabrikas akciju sabiedrības dibinātājiem un bija starp lielākajiem cukurbiešu
piegādātājiem fabrikai vēlākos
gados. Viņam piederēja ne tikai
Ānes muiža un tās ķieģeļceplis, bet arī ķieģeļu
ražotnes Teteles pagasta „Valakos”, Siera muižā
pie Jelgavas un Kalnciema pagastā vēl 2 cepļi, kā arī Valgundes pagastā
„Liellapsās”. Tās visas
apvienoja 1925.gadā dibinātajā
akciju sabiedrībā „Ķieģelis un
kūdra”, kurā gandrīz visas
akcijas piederēja Frišmaņu
ģimenei. Pēc 1940.gadā veiktās nacionalizācijas Frišmaņi zaudēja visas fabrikas, arī savu dzīvesvietu - Ānes muižu.
Līdz mūsdienām Ānes muižas vēsturiskās ēkas nav saglabājušās, bet
izdzīvojusi tikai aleja no Jelgavas-Iecavas ceļa, kas joprojām glabā atmiņas
par augstdzimušajiem, kuri pa to braukuši ciemos pie muižas saimniekiem.
(no www.jelgavniekiem.lv)
Adrese: Ozolnieku novads, Āne
