“Grīvaišu krogus atrodas triju ceļu krustojumā, netālu no baznīcas un kapsētas, lielu mežu vidū. Agrārreformai sākoties, to piešķīra līdz ar 10 ha līduma atbrīvotājam Pēterim Eglītim, Viņš sāka enerģiski saimniekot, apprecējās un loloja vienu otru pārdrošu plānu, kā izveidot savu saimniecību. Lai piepelnītu vēl klāt, tas uzņēmās arī piegādāt vietējam kooperatīvam preces no 20 km attālās dzelzceļa stacijas. Bet tad Grīvaišu krogū sākās kaut kas nesaprotams. Katru nakti, kad Eglītis izbrauca kooperatīva šķūtīs, vecajā krogū sacēlās visādi trokšņi un nemiers. Kad jaunā saimniece sāka noskaidrot trokšņa cēloņus, izrādījās, ka virtuvē trauki izmētāti un apgāzti, drēbes no pakarināmiem norautas, istabas augšā pakārtās aitādiņas izmētātas. Un tā tas atkārtojies arvienu biežāki un biežāki. Kādu nakti jaunā saimniece pēkšņi pamodusies it kā no pieskāriena. Kaut kas smags viņai uzgūlies uz krūtīm, bet atvērusi acis, viņa ieraudzījusi kāda stāva ēnu, kas saliecies gatavojās sažņaugt viņas kaklu. Šausmās iekliegušies un paķērusi bērnu, viņa pa logu izlēkusi dārzā un aizskrējusi pie kaimiņa, vecā kalēja. Enerģiskais Eglītis to lietu neatstāja. Pasauca talkā pazīstamos un visi sākuši spoku gūstīšanu. Un lai cik modri bijuši sargi, tomēr katru nakti vecajā krogā noticis kāds spoku tracis. Beidzot vecais kalējs atcerējies, ka dzimtbūšanas laikā Grīvaišu krogus vietā esot bijis moku stabs, kur tikuši pērti nepaklausīgie zemnieki. Daži nomocīti līdz nāvei un turpat, grants bedrēs, aprakti. Atsauca mācītāju, kurš noturēja aizlūgumu par šiem nezināmiem mocekļiem un iesvētīja Grīvaišu krogu. No šī laika spoku dēkas te izbeidzās. Četri dūšīgi zēni tagad tur skraida pa skaisti izkopto dārzu un svētības te netrūkst.“ ( “Daugavas vēstnesis”, 16.02.1940)
1980.gadā izdotajā grāmatā "Okupētās Latvijas dienas grāmata" autors Žanis Skudra raksta: "Grīvaišu lielajam krogum uzlikts jauns šķindeļu jumts, un tā nu tas pagaidām paglābts no tālākas bojāšanās"
Adrese: Saldus novads, Ezeres pagasts, Grīvaiši
