Grāvenheides muiža (Garanska muiža, Höfchen Gravenheide)

                                            (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)


Grāvenheides muižu izveidoja ap 1730. gadu uz zemnieka Veļķa sētas zemes Rīgas Lielās ģildes vecākais Ernsts Heidefogels. Muižiņā kādu laiku uzturējies tās īpašnieka draugs, publiciskts, J. G. Herders, kas uzrakstījis tur dažus dzejoļus, piemēram: "Lauku dziesma Grāvenheidei" un kantāti par godu Biķernieku baznīcas ievētīšanai. Pēc jaunā īpašnieka Rīgas tirgotāja Hermaņa Goronska vārda tautā muiža vēlāk saukta par Garanska muižu. Ap muižiņu auguši skaisti ozoli, īsti ozolu meži, kas 19. gadsimtā pakāpeniski izcirsti. Šobrīd palikuši tikai daži vareni koki. Šo ainavu arī zīmējis un tai aprakstu devis J. K. Broce. Par to vairāk var izlasīt viņa "Zīmējumu un aprakstu" 2. sējumā. Grāvenheides muižiņa pēc sava rakstura un stila bija baroka laikmeta muižiņa. J.K.Broces zīmējumā, kas ataino pagalmu, redzama tipiska baroka laikmeta krāsu gamma, dominē sarkanais un pelēcīgi baltais. Mansarda stāvs, ar kārniņiem segtais jumts nošļaupts. Dzīvojamās ēkas fasāde krāsota sarkana ar gaišām detaļām, saimniecības ēka - balta ar sarkanām detaļām. Pildrežģa konstrukcija uz gaišā fona ir uzsvērta ar tumšāku toni. Namam bija nelieli divu vērtņu logi ar stiklojumu svina ietvarā. Ieejas durvju vērtnes bija apšūtas ar dēļiem skujiņā, to gludā plakne krāsota sarkana, profilu daļa - balsināta.
Citā J.K. Broces zīmējumā "Skats uz Grāvenheides muižu pie Juglas ezera 1796. gadā" ir redzams plašs muižas celtņu kopskats. Muižas dzīvojamā ēka ir neliela vienstāvu guļbūve ar kārniņu jumtu. Pie dzīvojamās ēkas durvīm atrodas koka soli ar barokāli veidotiem galu balstiem. Pa kreisi esošajai saimniecības ēkai mansarda veida kārniņu jumts ar nošļauptiem galiem un dziļām paspārnēm. Muižas galvenā ēka arī ir vienstāvu guļbūve. Tā redzama citā attēlā - "Grāvenheides muižas skats 1796. gadā".
Viens no Broces zīmējumiem ir pārzīmēta barona Voldemāra fon Budberga glezna, kas gleznota 1780 - 1781. gadā, kurā attēlots arī muižas īpašnieks Heidefogels. Attēls interesants tāpēc, ka skats uz muižu zīmēts no Liepkalna, kas atrodas iepretī muižai, otrpus nelielam līcītim - Pungai, turklāt tajā redzama zvejnieku laiva, kurā atrodas alus muciņa un vainagi. Vēl tagad vecie zvejnieki atceras, ka Liepkalns ir sena Jāņu svinēšanas vieta. Broce atzīmē, ka arī ap 1797.gadu visas ēkas saglabājušās - tikai dzīvžogs pie ūdens vairs netiekot cirpts.
Mūsdienās blakus muižiņas vietai vēl tagad ir saglabājusies "Garanskas" ādu fabrikas ēka, kurā bijusi arī veca alus brūža iesala māja.

Adrese: Rīga, Pie Ūdeļu ielas 30, ezera krastā