Ir nostāsti, ka
Gļebavas muiža uzcelta uz ļoti lielas senlatviešu apmetnes vietas, šī
teritorija kādreiz piederējusi Latvijai.
Muižā dzimuši arī
daži ievērojami latvieši:
Bertušs, Alfrēds Vilhelms (1849 – 1890) –
Dzimis Mežotnē pierakstīta brandvīna deģa ģimenē. Tēvs – Juris, māte – Lizete.
Māsas – Luīze, Mirdza, prec. Ķempele. Jaunību pavadījis Mežotnes pagastā. No
1873.gada studējis Tērbatas Veterinārajā institūtā (1877.gadā beidzis;
mag.med.vet.). 1877–79 darbojies Krievijas-Turcijas kara laukā. 1881–90
veterinārārsts Leibgvardes ulānu pulkā Pēterhofā. Pētot ļaunos ienāšus,
inficējies un miris ar šo slimību 1890. g. 21. aprīlī. Apbedīts Jaunsvirlaukas
pagasta Apšūtu kapos.
Bullis Jēkabs (1852–1887) - Tēvs Jēkabs,
māte Dārta. Mācījies Jelgavas Feifera skolā, reālskolā un ģimnāzijā, nolicis
abitūriju Liepājā. 1873. gada II sem. studējis medicīnu Tērbatas universitātē,
1874–80 turpinājis medicīnas studijas Pēterburgas Medicīnas akadēmijā. Lai
uzlabotu veselību, pārcēlies uz Kijevu, kur beidzis medicīnas studijas Kijevas
Universitātē, ārsts. 1881–83 ārsts Bauskā, arī Baldonē, 1883–87 ārsts Jelgavā.
1884–87 Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieks. RLB revidents, vēlāk
runasvīrs. 1886–87 laikraksta “Tēvija” izdevējs un redaktors. Miris 1887. gada
8. oktobrī Jelgavā ar tuberkulozi. Apbedīts Jelgavas Jāņa kapos.
Adrese: Lietuva, Geručiai
