Pirmā baznīca Gaiķos (tolaik Muižciemā) celta ap 1640. gadu un bijusi no koka. Tagadējā baznīca celta 1658. gadā, tās celtniecību organizējis vietējais muižnieks Georgs fon Herners. 1684.gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817.gadā baznīca pilnīgi atjaunota. Baznīca bez īpašiem postījumiem pārdzīvojusi abus 20.gadsimta pasaules karus.
Baznīcas iekštelpās redzami skaisti eļļas gleznojumi. Interesentu prātus šie mīklainie un neizprotamie gleznojumi saistīja jau pagājušā gadsimta 70. gados, kad tika atzīts, ka tie neietilpst priekšstatos par baznīcu dekoratīvo glezniecību. Pēc O. Spārīša vērtējuma, attēliem uz Gaiķu baznīcas soliem par paraugu izmantoti 16. un 17. Gadsimta mijā Nirnbergā (Vācijā) iespiestie Joahima Kamerārio emblēmu krājumi. Šīs emblēmas papildinātas ar komentāriem latīņu divrindes tekstu formās. Šāda pieeja parādīja, ka renesanses humānismā laicīgās pasaules uztvere arvien vairāk dominē pār reliģisko domāšanu. Arī Gaiķu solu emblēmām bijuši tekstuāli paskaidrojumi, to simbolizētā nozīme varētu atklāties pēc attīrīšanas no vēlāko krāsojumu virskārtas. lespējams, ka emblēmas Gaiķu baznīcā veidojis Kurzemes gleznotājs Kornēlijs Bergholcs, kurš 1684. gadā apzeltījis arī lodi un karodziņu baznīcas jaunceltā torņa galā. (“Lejup pa Abavu”, 2004)
Adrese: Brocēnu novads, Gaiķu pagasts, Gaiķi
