Rāda ziņas ar etiķeti Gārsenes evaņģēliski luteriskā baznīca. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Gārsenes evaņģēliski luteriskā baznīca. Rādīt visas ziņas

08.11.16

Gārsenes evaņģēliski luteriskā baznīca

                                  (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jau 16.gadsimta pierakstos minēts, ka Gārsenē starp tagadējo baznīcu un kokzāģētavu uzkalniņā atradusies Svētā Jura baznīca, kas būvēta no koka. Baznīca bijusi labā stāvoklī.     
            Otrā baznīca būvēta no laukakmeņiem. Līdzekļus tās būvei devis barons Gothards fon Budbergs. Tā iesvētīta un atklāta 1792.gada 5.jūlijā. Svinīgajā pasākumā piedalījies pēdējais Kurzemes-Zemgales hercogs Pēteris Bīrons. Šo baznīcu nojauca 1904.gadā, lai vietā uzceltu jaunu un plašāku. Jauno baznīcu pēdējais Gārsenes barons fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai pāragri mirušajai pirmajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai - Budbergai. Celtniecību vadīja arhitekts Eduards Kupfers (1873-1919), izmantots vietējais materiāls. Jaunuzcelto baznīcu iesvētīja 1906.gada 1.oktobrī. Kopš 1922.gada baznīca pieder Gārsenes ev. lut. draudzei, tās balkonā atrodas slavenās Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906.gadā Ludvigsburgā.

Kaut arī draudze nav bijusi liela, baznīcu izdevies saglabāt arī padomju okupācijas gados. 1988.gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielikta kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991.gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: „Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. 1992.gadā baznīcā iesvētīja un piestiprināja piemiņas plāksni represētajiem gārseniešiem. 
            Dievnams pārstāv tās kulta celtnes, kuru apjoma telpiskā uzbūve ir asimetriska, proti, zvanu tornis novietots sānos, taču plānojumā jūtama arī tradicionālā simetriskā plānojuma ietekme. Gārsenes baznīcai uzbūves ziņā līdzīga ir Daugavpils luterāņu baznīca (1891.-1893., arh. V. Neimanis) un jaunā Sv. Ģertrūdes baznīca Rīgā (1900.-1907., arh. V. fon Strīks). Altāris, kancele, ērģeļu prospekts, soli un krēsli, tapuši 1906.gadā. To rotāšanai izmantots apaļposmu ķēdes motīvs, kas aizgūts no baznīcas cēlāju fon Boninghauzenu – Budbergu dzimtas ģerboņa. Altārdaļas apaļajos logos atrodas valsts mākslas pieminekļi - vitrāžas ar baronu Budbergu un Engelhardu dzimtas gērboņiem. Baznīcā atrodas piemiņas plāksnes E. fon Boninghauzenam – Budbergam (1834) un baznīcas uzcelšanai (1906).
1999. gadā notikušajās  Eiropas kultūras mantojuma dienās ar tēmu „Eiropa – kopīgs mantojums. Baznīcas Latvijā” ietvaros Gārsenes baznīcai tika piešķirts Eiropas kultūras mantojuma karogs. Vēl viens šāds karogs saņemts 2006.gada septembrī nominācijā „Vēsturisko interjeru saglabāšana un restaurācija”.
2004.gadā, pateicoties Gārsenes evaņģēliski luteriskās draudzes izstrādātajam un Kultūrkapitāla fonda atbalstītajam projektam „Gārsenes evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeļu restaurācija”, jaunu skanējumu ieguva ērģeles. Dievnamā koncertējuši daudzi ievērojami ērģēlnieki un mūziķi. Sakrālā tūrisma projekta ietvaros, 2008.gadā baznīcai daļēji nomainīts skārda jumts.
 

Adrese: Aknīstes novads, Gārsenes pagasts, Gārsene