Ernesta Mežīta cigoriņu, kafijas, kakao un konfekšu fabrika Rīgā

 

                                                                             (Ernests Mežīts 1926.gadā)

                                                                                  (1926.gada attēli)
 

                                                                    (1929.gada foto)

                                                              (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

                                                      

                                                        (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Savas rūpnieka gaitas Mežīts iesācis 1914.gadā ar 8 strādniekiem, izgatavodams savā mazā fabrikā tikai kafiju bez kofeīna “Vega". 1915.gadā viņš pārvietojas uz Pēterpili, tur uzņēmumu paplašina nodarbinot ap 100 strādnieku un atver nodaļu arī Samārā. Tad nāk revolūcijas graujošais vilnis. lielinieki fabriku nacionalizē un 1920.gadā Mežīts atgriežas Latvijā galīgi izpostīts. Neskatoties uz ārkārtīgi grūtiem materiāliem apstākļiem viņš tomēr nezaudē uzņēmību un jau tajā pat gadā atjauno fabriku Rēveles ielā 49, nodarbinādams 8 strādniekus. Pateicoties enerģijai un neatlaidībai, uzņēmums pamazām attīstās un 1922.gadā viņš nopērk zemes gabalu ar ēkām Āgenskalnā. Daugavgrīvas ielā 10, kur savu pārcelto fabriku paplašina ar modernākām kafijas ražošanas mašīnām, nodarbinot jau 40 strādniekus. 1925.gadā fabriku paplašina ar kakao ražošanas nozari un 1928.gadā izbūvē cigoriņu kalti. Mežīta kafijas, kakao un cigoriņu ražojumi guvuši ļoti plašu piekrišanu ne vien Latvijas tirgū, bet tos eksportē arī uz Lietuvu u. c. kaimiņu valstīm. Bez tam fabrika ražo arī kakao sviestu vietējam tirgum un diezgan lielos apmēros arī eksportam. E. Mežīta fabrikas līdzšinējie ražojumi daudzkārt godalgoti. Atvērts arī moderns veikals Kaļķu ielā 36. Tagad fabrika paplašināta ar konfekšu un šokolādes nodaļu, kuras vajadzībām uzbūvēts speciāls fabrikas korpuss un uzstādītas visjaunākās konstrukcijas mašīnas. Šokolādes un konfekšu ražojumi laisti tirgū no š. g. 1.decembra. Nolemts ražot tikai augstākā labuma preci par mērenām tirgus cenām, ārzemju lietpratēju-meistaru vadībā. Jau tiek ražotas 12 zortres šokolādes, 20 zortes, šokolādes konfektes un 25 zortes citas konfektes. Iecienītākās markas: pilnpiena šokolāde, piena blokšokolāde, mandeļu rūgtā, riekstu un krējuma šokolādes u. c. Tās jau samērā īsā laikā iekarojušas neparedzēti plašu tirgu. Fabrikas jaunās šokolādes un konfekšu nodaļas atklāšanas svētki notika 1929.gada 7.decembrī Daugavgrīvas ielā 10. Pāri ar zaļumiem krāšņi dekorētai galvenai fabrikas ēkai, žilbinoši mirdz krāsainām spuldzēm iluminēts uzraksts uzraksts „Esat sveicināti" un “Lai zeļ Mežīta rūpniecība”. Viesu pulks ātri aug. Ieradusies “Jaunāko Ziņu" izdevēja Emīlija Benjamiņa, Latvijas Bankas direktori Stalbovs un Kambala, “Lateksim" direktors Vēciņš, “Augļu Eksporta" direktors Šneiders, Muitas departamenta direktors Dundurs u.c. Klāt arī daudz preses pārstāvju un fotogrāfu. Visus laipni saņem pats E. Mežīta kungs ar kundzi. Kad visi sapulcējušies, sākās fabrikas apskate. Plašās priekšzīmīgi iekārtotās fabrikas telpās ritmiski rūc tikko uzstādītās jaunās mašīnas. Visur priekšzīmīga rūpība, kārtība un tīrība. Jaunās modernās mašīnas, no kurām dažas vienīgās Latvijā, visus pārsteidz ar savu automatizēto ražošanas spēju. Darbi rit ārzemēs izmeklētu meistaru-specialistu vadībā, kuru veiklību un tehnisko izglītību visi apbrīno. Katrs var būt pārliecināts, ka šādos apstākļos ražotā prece izturēs smago konkurenci arī ārzemju tirgū. Pēc fabrikas apskates, viesus lūdz uz svētku mielastu, kas ieilga līdz vēlai naktij. Neskaitāmās galda runās cildināja Mežīta kunga uzņēmību un centību. Svētdien, 8. decembrī, Mežīta kungs rīkoja mielastu saviem fabrikas strādniekiem, kas piedaloties dažiem tuvākiem draugiem, noritēja ļoti intīmi. (no preses izdevumiem 1929.gada decembrī)

Mežīts savām reklāmām piesaistīja talantīgus māksliniekus, piemēram, brāļu Šefteloviču uzņēmums. Vēlāk meistari jau kā brāļi Šamiri radīja jaunās Izraēlas valsts vizuālās identitātes simbolus.

1937.gada jūnijā preszē parādās ziņa: “Akciju sabiedrība „Laima" pārņēmusi arī bij. Rigerta un Mežīta šokolādes fabriku. Rigerta uzņēmums pagājuša nedēļā darbību jau izbeidzis. Mašīnas no Rigerta fabrikas pārvietotas uz „Laimu", kur pārgājuši arī Rigerta labākie lietpratēji. “Laima" savu darbību ievērojami paplašinājusi un strādā visu trīs agrāko fabriku vietā.”

Tomēr 1939.gada decembrī laikraksti ziņo: “Kafijas rūpnieks Ernests Mežīts šodien atskatās uz divkāršu jubileju: 50 mūža gadiem un savas kafijas rūpniecības 25 gadu pastāvēšanu. E. Mežīts dzimis Tukuma apriņķī kā lauksaimnieka dēls. 1914.gadā viņš Rīgā nodibināja patstāvīgu kafijas rūpniecību. Pateicoties īpašnieka un vadītāju centībai, rūpniecības uzņēmums auga plašumā un kļuva labi pazīstams.”

Tālāku ziņu par viņa gaitām nav. Atrodams, ka viņa sieva Helēna bijusi izsūtīta un tur mirusi. Iespējams, ka tādu pašu likteni piedzīvojis arī Ernests Mežīts.

Adrese: Rīga, Daugavgrīvas iela 10