Eriņu muiža (Häringshof)

                                           (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                 (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 

Ordeņa laikos muižu nodibinājis Stakelbergs. 1490.gadā to izlēņoja Korfiem, bet poļu laikos pēc 1561.gada – Markovskiem. Vēsturnieka G. Īvāna Eriņu muižas izpētes materiālos (1985.) rakstīts, ka muižu 1571. gadā dibinājis Johans Herings. Viņa dzimtas ģērbonī attēlota siļķe (vāciski Hering). No šī dzimtas uzvārda latvieši izveidojuši nosaukumu Eriņi. 1781.gadā muižu iegādājās Grotes dzimtas pārstāvis un tā viņiem piederēja līdz 1884.gadam, kad muižu nopērk Edgars Armitsteds – Rīgas mēra brālis. Viņam muiža pieder 1920.gadam, kad muižas tika atsavinātas.

Muižas kungu māja celta 18. gadsimta vidū. Vēlāk ēka tika pārbūvēta, 19.gadsimta beigās arī pagarināta.

Jau Armitsteda laikā Eriņos ierīkoja sierotavu. Līdz 1922.gadam pastāvēja Eriņu muižas valsts saimniecība (502 pūrvietas aramzeme un 240 pūrvietas pļavas.). 1921. gadā lielāko kustamā inventāra daļu pārņēma Armitsteda pilnvarnieks barons E. Krideners. 1922. gadā muižas centru ar ēkām un 60 ha zemes iznomāja izglītības ministrijai, bet ar jūnijā parakstītu aktu šī muižas daļa tika nodota Rūjienas ģimnāzijai. No 1922. gada muižas ēkā izvietoja ģimnāzijas vecākās klases. No 1923. gada tur iekārtoja internātu skolniekiem, kas tur darbojās līdz piecdesmitajiem gadiem. Klases 1931. gadā pārcēla uz jauncelto ģimnāzijas ēku Skolas ielā. Vācu laikā (1942. – 44. gadam) skolā atradās vācu kara hospitālis. Bijušās Eriņu muižas parks bija sarīkojuma vieta. Te notika bērnu svētki, Vanagu salidojumi un Rūjienas novadu dziesmas svētki (1935. gada 14. jūlijā).

Vēlāk ēkā ierīkoja komunālos dzīvokļus, līdz tos cits pēc cita brūkošajā mājā atstāja to iemītnieki. 2010. gadā šo namu savā īpašumā iegādājas jauna ģimene – Sannija un Madars Kalniņi.  Pagrabā tolaik kultūrslānis bija tik pamatīgs, ka tur nevarēja pat ieiet. Tīrot ārā milzīgo kultūrslāni, no senajiem laikiem te nekas nav bijis atrodams, tik viens mazs ieplīsis Kuzņecova porcelāna fabrikā darināts šķīvītis. Toties muižas ēka slēpj sevī citas bagātības, un tās atklājas skatot kāpnes un noņemot nost padomju okupācijas laikā uzlikto sienu apmetumu. Nama otrā stāva plašajā zālē, kas agrāk kalpojusi par vietējo kinoteātri un pasākumu telpu, tagad redzami sienu gleznojumi, senas fotogrāfijas.

Adrese: Naukšēnu novads, Ķoņu pagasts, Eriņi