Engelhartes muiža (Engelhardthof, Engelhartes muiža)

                                            (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                     (1970-to gadu foto)
 

                                                                    (Broces zīmējums)

Muižas vārds radies no fon Engelharta vārda, kurš muižu nopirka 1496.gadā. Laika gaitā Englārtes muižas īpašnieki un nomnieki mainījušies. 1817.gadā izsolē to nopirka augsts Krievijas ierēdnis Kārlis fon Dāls, bet 1894.gadā – mantoja viņa mazmeita Johanna Helēna. Viņas vīrs Aleksandrs Vilhelms fon Klots (dzimis 1855.gadā Rīgā, miris 1925.gadā Akmenē Šauļu apriņķī) bija Rīgas Politehniskā institūta absolvents, diplomēts lauksaimnieks un enerģisks uzņēmējs.

 
Englārtē Klots ieviesa modernas lauksaimniecības metodes, lika pamatu purvu nosusināšanai, bija veiksmīgs lopkopis. Viņš dibināja modernu piensaimniecību un konfekšu fabriku. Būdams liberāls politiķis, viņš 1918. gadā bija Latvijas Tautas padomes loceklis, pārstāvot vācbaltiešu partiju, un pirmā Ulmaņa ministru kabineta tirdzniecības un rūpniecības ministra palīgs 1918./1919. gadā.

 
Johannas Klotas (dzim. 15.03.1860) vadītā Engelhartes konfekšu fabrika dibināta 1907.gada 1.oktobrī un tajā strādāja ap 40 darbiniekiem. Fabrikas 1933./34. gada apgrozījums esot bijis 98000 latu. Ledenes esot taisītas ar rokām - sākumā izveidota masa, likta veidnī, pēc tam uzsitot tās sadrupušas gabalos. Līdzīgi tika taisītas arī "gotiņas". Konfektes vai to masa tika liktas kannās un izvadātas pa veikaliem. Muižas teritorijā nedaudz tālāk uz austrumiem esot nesen iebrukuši pagrabi, kuros vēl tagad pa krānu tek avota ūdens.

Tāpat kā citas baltvāciešu ģimenes, arī Kloti 1939. gadā pameta Latviju un repatriējās uz mūsdienu Polijas ziemeļdaļu. Bijušo muižu un konfekšu ražotni atpirka Latvijas valsts, pievienojot to akciju sabiedrībai “Laima” kā palīgsaimniecību. Neilgi pirms padomju okupācijas 1940.gada pavasarī “Laimas” Englārtes palīgsaimniecības vadītājs bija Jānis Graudums. Pēc padomju okupācijas Englārtē joprojām pastāvēja īrisu cehs, darbojās palīgsaimniecība, ko bija nolemts modernizēt, bet nepaspēja okupācijas  iekārtai raksturīgā lēno piegāžu un deficīta dēļ.

Atskatoties vēl senākā pagātnē, šī ir Englārtes (Engelhartes senāks nosaukums) muižas teritorija, kurā 2007.gadā "melnais arheologs" atrada unikālu "Krimuldas Raganas sudrablietu depozītu", kurš sastāv no 176 senlietām. Atradums šobrīd atrodas Turaidas muzejrezervāta īpašumā. Tagad teritorijā redzama aleja, dīķis, parks, klēts. Pie Egelhartes zirgu pasta stacijas izveidojusies tagadējā Ragana.

1943.gada “Daugavas vēstnesis” raksta sekojošo: “Līdzīgi mūsu lauksaimnieku lielākai daļai, kas jau pagājušā gadā aicināja atpūtā pie sevis lauku apstākļos mūsu cīnītājus frontē, arī šovasar daudzi mūsu tautieši izteikuši vēlēšanos labprāt redzēt savās lauku saimniecībās mūsu brašos karavīrus. Arī daudzu uzņēmumu vadītāji, kuru īpašumā vai rīcībā ir saimniecības laukos, gatavi uzņemt atpūtā karavīrus. Kā pirmā atsaukusies šokolādes un konfekšu fabrikas «Laima» vadība, kas uzaicinājusi pavadīt fabrikai piederošā Engelhartes muižā veseļoties vismaz 5 karavīrus. Ievērojot to, ka ar šo aicinājumu pieciem fabrikas darbiniekiem eventuāli iznāks atteikties no atpūtas minētā saimniecībā, minētais piedāvājums mūsu frontiniekiem uzskatāms par visai apsveicamu, kaut arī tas saistīts ar zināmu uzupurēšanos no pašu puses. Atzīmējam, ka Engelhartes saimniecība atrodas skaistā, dabas jaukumiem apveltītā vietā un sola mūsu cīnītājiem visas ērtības, kas tiem būtu nepieciešamas atpūtas un veseļošanās nolūkos.”
(izmantoti materiāli no periodika.lv, http://news.lv/Krimuldas-Novada-Vestis u.c.)

 
Adrese:  Raganas novads, Raganas pagasts, Dārza iela