18.gs. Eglaines (Lašu) muižā bija kapela, kurā notika dievkalpojumi. Tā bija
mūra celtne, kuras iekšpusi apšūta ar dēļiem. I Pasaules karā kapelu nopostīja.
No tās pāri palika vien ozolkoka altāris, liels krucifikss, ziloņkaula krusts
un Lieldienu sveces postaments. Kādu laiku pēc kara dievkalpojumus noturēja
privātās mājās. Tad prāvests Vitolds Šiksnelis Eglainē nodibināja draudzi,
kurai zemes ierīcības komiteja piešķīra zemi. Uz tās 1920. gadā viņš
uzcēla lielu koka māju, kuras vienā galā ierīkoja lūgšanu namu, bet mājas
otrajā galā - prāvesta dzīvokli. Lūgšanu namā novietoja vecās
kapelas altāri u.c. saglabājušos reliģiskos priekšmetus, un sāka noturēt
dievkalpojumus. 1936. gadā Ilūkstes dekāns Jūlijs Samušs Eglainē uzsāka celt
jaunu baznīcu, bet darbi neveicās. 1939. gadā par Eglaines prāvestu iecēla
A.Lapotenoku. Dievnama celtniecība turpinājās, bet sākās II Pasaules karš un
baznīcas celtniecība apstājās. Padomju okupācijas gados tā tika draudzei atsavināta
un pārbūvēta par noliktavu. 1988. – 1989. gadā draudze atguva īpašumu, tika
veikti celtniecības darbi. 1994. gada 27. martā baznīcas tornī uzvilka zvanu.
Jaunuzcelto baznīcu iesvētīja 1994. gada 28. jūlijā.
Adrese: Ilūkstes novads, Eglaines pagasts