Ēdoles muiža (Edwahlen; Edewalen)

                                                        (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)
 

                                                                               (M. Buhmana foto)
 

                                                                   (Pils senāk)

Ēdoles viduslaiku pili, kā minēts kādā vēsturiskā dokumentā, uzsāka celt 1264. gadā. Laika gaitā pils ir pārbūvēta un paplašināta, tomēr savu senatnīgo auru tā saglabājusi līdz mūsdienām.
Sākotnēji Ēdoles pils sastāvēja no diviem paralēli novietotiem dzīvojamajiem korpusiem, kurus savienoja mūra sienas. Dienvidaustrumu sienas vidū atradās vārtu tornis. Vidū izveidojās noslēgts, drošs pils pagalms. 13. un 14. gadsimta mijā pie vienas no sienām piebūvēja jaunu dzīvojamo korpusu. Rietumu stūrī 16. gadsimta beigās uzcēla apaļo torni, bet nedaudz vēlāk piebūvēja otru četrstūrveida torni pie ziemeļaustrumu fasādes. Tādējādi 16. gadsimtā Ēdoles pils bija izbūvēta par drošu, sava laika prasībām atbilstošu cietoksni, kas spēja nodrošināt aizsardzību. Tā bija konventa tipa būve ar trim torņiem un priekšpils nocietinājumiem. Interesanti, ka poļu karaspēks 1583. gadā Livonijas kara laikā to nespēja ieņemt.
Vēlāk 17. gadsimta otrajā pusē Ēdoles pils tika papildināta ar dažādām piebūvēm un kļuva par reprezentatīvu muižas īpašnieka mājokli.

1556.gadā pili nodeva īpašumā Ulriham Bēram no Hanoveres, kurš kļuva par Kurzemes bīskapijas mantinieku, jo viņa tēvocis bija Kurzemes bīskaps Johans Minhauzens. 1583.gadā Ēdoles īpašnieks Bērs kļuva par Piltenes brīvvalsts prezidentu. Bēru dzimta saimniekoja Ēdolē līdz pat 20.gadsimtam. Šīs dzimtas ģerbonis redzams virs ieejas pilī.

1905. gadā Ēdoles pils nodedzināta, šajā laikā tā piederēja E. Ā. V. fon Bēra jaunākajam dēlam Aleksandram Vilhelmam fon Bēram (1847-1910), jo vecākais dēls bija traģiski gājis bojā Minhenē. A. V. fon Bērs, tāpat kā tēvs, bija daudz ceļojis, ieņēma Lauksaimniecības biedrības prezidenta amatu, bija Krievijas valsts padomnieks, vairākkārt ticis ievēlēts par landtāga prezidentu. Viņš turpināja tēva uzsāktās saimnieciskās aktivitātes, no kurām daļa peļņas bija jāatvēl pils atjaunošanai. No viduslaiku celtniecības perioda saglabājās tikai pirmā stāva un torņa velves. Atjaunošanas darbi sākās 1906. gadā un turpinājās līdz 1911. gadam. Tos nobeidza A. V. fon Bēra brāļa dēls Aleksandrs. Pārmaiņu rezultātā zuda ārējais neogotiskais raksturs. Saimniecības pagalma izveidošana, fasāžu pārveidošana un apkārtnes labiekārtošana turpinājās līdz 1916. gadam. Mainīts tika pils plānojums – galvenokārt pils dienvidrietumu korpusā. No jauna tika pasūtītas arī durvis, logi, logu iekšējie slēģi un citi galdniecības izstrādājumi. Tie ir mākslinieciski augstvērtīgi, tāpat kā iepriekš – gotiskās formās, papildināti ar grezniem metālkalumiem un vairākumā gadījumu – pieskaņoti sākotnējai telpu stilistikai. Atjaunošanas darbi noslēdzās saimniecības pagalmā, kura neapbūvētās malas beidzās ar mūra sienu un nelielu torni, kas nosaukts Aleksandra vārdā. Arī pils ārējais izskats mainījās. Vārtu torņa augšējā stāva vietā, kuru greznoja dzeguļi, izveidoja astoņstūru teltsveida jumtu un atklātu skatu galeriju.

Vācu okupācijas laikā pilī uzturējās Vācijas ķeizara Vilhelma II dēls Joahims, kas cerēja kļūt par Kurzemes hercogu.

Padomju okupācijas laikā 20. gadsimta 50-os gados pilī tika iekārtots invalīdu nams. 1985. gadā pils tika nodota T. Zaļkalna Mākslas akadēmijai studentu radošo darbu nometnēm. Kopš 2007. gada pils ir privatizēta, un tai ir divi īpašnieki, no kuriem viens, Kaspars Viškints, ir ieguldījis daudz darba un līdzekļu pils labiekārtošanai. Tā kā pils interjers līdz mūsdienām nav saglabājies, jaunie pils īpašnieki atbilstošas mēbeles un interjera priekšmetus sameklējuši Vācijā.

Pagalma vidū pils atjaunošanas darbu laikā tika atrasta aka, kura bijusi aizbērta. Tagad to atkal mēģina restaurēt, lai gan darbs ļoti grūts, jo tā ir ļoti dziļa.

Par Ēdoli un Ēdoles nosaukumu ir arī leģendas:
Sen gadus atpakaļ kāds barons nopircis Ēdoles novadu un uzbūvējis Ēdoles pili, bet nezinājis, kā pili nosaukt. Kādu dienu barons izjājis savu nopirkto novadu apskatīt. Atpakaļ jādams, viņš netālu no jaunbūvētās pils saticis kādu zemnieku, kurš sēdējis ceļmalā un ēdis olas. Barons prasījis, ko šis darot. "Es ēd oles!" zemnieks atteicis. Barons nav sapratis šo tāmenisko zemnieka izteicienu, bet paturējis viņu atmiņā. Beidzot viņš nosaucis pili par Ēdoles pili .

Pēc 2. pasaules kara līdz 1980-jiem gadiem pilī atradās Kuldīgas rajona invalīdu nams. Šeit filmētas arī epizodes no filmas "Emīla nedarbi". (izmantoti fragmenti no A.Plauža grāmatas "Ceļvedis pa teiksmu pilīm")

Adrese:  Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts