1745.gadā Dzirciems un Lamiņi pieder franču virsniekam Līvenam. 18.gadsimta beigās, kad Kurzemes hercogiste tiek pievienota Krievijas impērijai (1795 ), Dzirciems kļūst par kroņa muižu. Dzīvojamā ēka bijusi vienstāva koka celtne. Muižas kompleksā pavisam 13 ēkas, tai skaitā arī Dzirciema krogs. Muižas kopskats rakstnieka E.Birznieka-Upīša vērojumā: “Gandrīz no visa ezera varēja redzēt pāri viņā galā mūsu muižu ar sarkano jumtu, aiz tās staļļus, zvana stabus un pašā kalna augšā, aiz lielceļa, rijas un šķūņus.” 19. gadsimta beigās par muižas pārvaldnieku strādājis Georgs Šmits, viņš veicinājis muižā arī tā laika kultūras dzīves pasākumus.
“Latviešu avīzes” 1890.gadā raksta: “Otros Ziemassvētkos Dzirciema muižas zālē tika joku lugas izrādītas "Pašaudzināti" un “Mākslinieks", un pēc teātra tējas vakars ierīkots ar dancošanu, par labu šejienes skolas ērģeļu iegādāšanai. Publika bija brangā skaitā sanākuse, tātad būs labs skaidrais atlikums. Daudz pateicības izpelnījās Dzirciema muižas arendators ar savu kundzi par līdzdafības ņemšanu pie izrīkojuma veicināšanas.”
Dzirciema muižas zeme 1923. gadā sadalīta jaunsaimniecībās. Bijušās muižas centrs vēlāk pazīstams ar nosaukumu "Ezerpils". Pēc Otrā pasaules kara te darbojies kolhoza klubs. 60-to gadu beigās ēka nodegusi.
Mūsdienās uz muižas kungu ēkas pamatiem uzcelta jauna ēka, attālu saglabājot muižas būvapjoma stilistiku. Zem ēkas ir saglabājušies velvēti muižas mūra pagrabi. Teritorijā saglabājušies arī muižas laiku koki.
2019.gada fotogrāfijā redzama muižas kungu mājas vieta - tās pamati, uz kuriem tapusi apjoma ziņā mazāka privātmāja.
Adrese: Tukuma novads, Zentenes pagasts, Dzirciems
