(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 1959.gadā, no Ilgoņa Šteinberga kolekcijas)
Dutkas muiža dibināta Zviedru laikos - 17. gadsimtā.
1680. gadā Dutkas un Sūbra mājas valda Valentins Vešava, kas
1682. gadā minēts kā abu šo māju nomnieks.
Vēlākos gados muižas īpašnieki bijuši Melleri, Tranzē-Rozeneki. Pēdējie īpašnieki bija Hanseni.
Kungu māja bija vienstāva garenbūve, kas celta 19.gadsimta beigās. Tā tika izpostīta 1.pasaules kara laikā. Padomju okupācijas laikā ēkai tika piebūvēta silikāta ķieģeļu piebūve,
Dutkā, kur vien ej, visur ir zīmes no muižas laikiem, kad kungam Hanzenam (von Hansen) bijis trīsstāvu dzīvojamais nams, saimniecības ēkas, liela apsaimniekojamā saimniecība. Tas viss bija kā Dieva ausī līdz laikam, kad muižu zemes sadalīja Atbrīvošanās cīņu dalībniekiem, kuri pēc 1920. gada zemes reformas saņēma tās mūžīgā īpašumā. Bet - nekas jau nav mūžīgs, sevišķi īpašumtiesības. Latvijas laiku pirmās zemes reformas mūžs ilga tikai 20 gadus, kungam Hanzenam vēl mazāk. Saprotot, ka ar apšķērētu zemes platību, atstājot tikai 30 ha, galus savilkt būs pagrūti, Hanzens pārdeva daļu saimniecības. Ieguvēji no šī darījuma bija visi, kuri dzīvo Dutkā vēl šobaltdien. Kāds nopirka kunga stalli, cits ko tur vēl, bet Dāvids Plaudis 1924. gadā par 800 latiem nopirka muižas magazīnu, noliktavu un 2,2 ha zemes. Pērkot magazīnu, jau zinājis, ka to pārveidos par dzīvojamo māju. Šķūni arī nopirka, tajā stāvējusi kunga kariete.
Mājā vēl joprojām dzīvo Plauža pēcnācēji - Gatis un Dace
Birkavi ar bērniem. Joprojām šiverīgākie saimnieki Dutkā. Hanzena magazīna
tagad ir skaista māja ar sarkanu jumtu kā atpazīšanas zīmi.
No pils atlikušas milzu drupas, no biezā mūra viens vienīgs
stabs. Hanzenam kļūtu skumji, redzot savu darbu izpostītu. Lielo mūri sagrāva
ne jau kāds ciklops, aklais monstrs un šaurpieris, bet padomjlaiku ceļinieki.
Sadrupināja šķembās ceļu labošanai. Skatu vēl bezpalīdzīgāku padara izrakņātie
ēkas pamati nama iekšpusē. Kāds laikam meklējis kunga zeltu. Lai arī lielajā
zālē grīdu vairs nav, no kroņlukturiem atlikušas vien metāla vijas, sienu un
griestu apgleznojumu arī vairs nav, telpā tomēr ir teicama akustika. Sienas
aprakstītas, tipa "te biju es" - Nastja bija, Puziks bija un Džulija
bija, Vadims rullē. (izmantots Laimas Muktupāvelas raksts “Dutka”, 2005.gadā
Delfi)
Arthur von Hansen, dr.phil., miris 1942.gadā un apbedīts
Trikātas kapos. Tur atrodami arī citi Hansenu apbedījumi.
Adrese: Beverīnas novads, Trikātas pagasts, Dutka