Dursupes
muižas kungu māja celta 1820. gadā, pārbūvēta 19. gs. otrajā pusē neogotikas
stilā. Pārbūves projekta autors T. Zeilers pievienojis ēkai portiku un verandu.
Muižas apbūve veidojusies 18.-19. gs. Kompleksā ietilpst klēts, kalpu māja,
smēde. Pie muižas 6,7 ha liels ainavu parks.
1390.gadā ordeņa mestrs izlēņoja Hermanim Kortjaram 7 arklus zemes ap tagadējo Dursupi. 1424.gadā zemi lēnī saņēma Hanss Frankem bet 1494.gadā – Johans Altenbokums. 16.gadsimtā Dursupes muiža piederēja Altenbokumu dzimtai. No Dursupes Altenbokumiem cēlies Tobago gubernators Didrihs Altenbokums (1620-1687). Matīss Altenbokums no 1673. līdz 1688.gadam bija Tukuma virspilskungs. Dursupes muižkungs Johans Altenbokums 1682.gadā tika nodurts Kandavā uz vīna mucas. No 1705.gada muižu mantoja Altenbokuma znots, Polijas ģenerāladjutants G.Fitinghofs-Šēls. 1734.gadā to pārņēma pulkvežleitnants V.J.Orgis-Rūtenbergs. 1751.gadā īpašumu nopirka Iecavas kungs D.E.Heikings un 1752.gadā pārdeva kambarkungam K.F.Mirbaham. Pēc 12 gadiem Dursupi nopirka Marija E.Līvena, bet 1804.gadā to par 90 tūkstošiem florīnu nopirka Apolonija Maltice. Viņas dēls J.Maltics, Krievijas sūtnis Holandē, kopā ar brāli 1834.gadā īpašumu par 35 tūkstošiem sudraba rubļu pārdeva Benignai Heikingai, kura savukārt par 49 tūkstošiem rubļu to pārdeva baronam Hohenastenbergam-Vīgantam. Deviņpadsmitā gadsimta beigās muiža piederēja kņazam Manširevam, par pārvaldnieku norīkojot latvieti Bruņinieku. (no V.Avotiņa un I.Luksa grāmatas "Lejup pa Abavu")
1390.gadā ordeņa mestrs izlēņoja Hermanim Kortjaram 7 arklus zemes ap tagadējo Dursupi. 1424.gadā zemi lēnī saņēma Hanss Frankem bet 1494.gadā – Johans Altenbokums. 16.gadsimtā Dursupes muiža piederēja Altenbokumu dzimtai. No Dursupes Altenbokumiem cēlies Tobago gubernators Didrihs Altenbokums (1620-1687). Matīss Altenbokums no 1673. līdz 1688.gadam bija Tukuma virspilskungs. Dursupes muižkungs Johans Altenbokums 1682.gadā tika nodurts Kandavā uz vīna mucas. No 1705.gada muižu mantoja Altenbokuma znots, Polijas ģenerāladjutants G.Fitinghofs-Šēls. 1734.gadā to pārņēma pulkvežleitnants V.J.Orgis-Rūtenbergs. 1751.gadā īpašumu nopirka Iecavas kungs D.E.Heikings un 1752.gadā pārdeva kambarkungam K.F.Mirbaham. Pēc 12 gadiem Dursupi nopirka Marija E.Līvena, bet 1804.gadā to par 90 tūkstošiem florīnu nopirka Apolonija Maltice. Viņas dēls J.Maltics, Krievijas sūtnis Holandē, kopā ar brāli 1834.gadā īpašumu par 35 tūkstošiem sudraba rubļu pārdeva Benignai Heikingai, kura savukārt par 49 tūkstošiem rubļu to pārdeva baronam Hohenastenbergam-Vīgantam. Deviņpadsmitā gadsimta beigās muiža piederēja kņazam Manširevam, par pārvaldnieku norīkojot latvieti Bruņinieku. (no V.Avotiņa un I.Luksa grāmatas "Lejup pa Abavu")
Dursupes
pilī esot apaļa istaba, kurā pakārusies grāfiene. No tās istabas cēlušies
spoki. No valdības izsūtīts apskatīt un secināts, ka kaut kas savāds tur ir.
Troksnis sācies pāri par vienpadsmitiem un beidzies pēc vieniem naktī.
Privātīpašums
un tik ļoti nocietināts, ka pat kaltie vārti vēl ar kaut kādu baltu plastmasu
pārvilkti, lai pat tiem cauri nevar redzēt. Sēta ir neierasti augsta. Kad fotografēju, tad vēl nebija notikuši
2014. gada rudens notikumi, pēc kuriem zināms, ka šī muiža piederējusi lietuviešu
basketbolista Andrukaiša sievai, kuru
viņš nošāva un pēc tam nošāvās pats.
Adrese:
Talsu novads, Balgales pagasts, Dursupe
