Pirms patreizējās baznīcas Durbē bijušas vēl dažas – gan viduslaiku pils teritorijā, gan ārpus tās. Bet ar Kurzemes landtāga lēmumu lika pamatu jaunas baznīcas būvei, kas tika celta ar Kurzemes hercoga pabalstu, pabeigta ar draudzes līdzekļiem un iesvētīta 1651.gada 28.februārī. Baznīcu iesvētīja mācītājs Hermanis Topiuss, kas bija iecelts par Grobiņas prāvestu. Baznīcu uzturēja apkārtējās muižas. Durbes baznīcā ir 18.gadsimta kancele un altāra retabls ar kokgriezumiem, kroņlukturis no 1609.gada un sens kristāmtrauks. Ērģeles būvētas 1834.gadā un pārbūvētas 1874.gadā. Tornī ir divi 1896.gadā lieti zvani. 1903.gadā tika uzstādīts torņa pulkstenis, kas darbojās līdz 1922.gadam, remontēts 1935.gadā. Daļēji saglabājušās senās māla grīdas flīzes.
1770.gadā ir pabeigta baznīcas torņa būve. Baznīca vairākkārt
paplašināta un remontēta: 1847., 1872. un 1908.gadā. 19.gadsimta pārbūvju
rezultātā tā zaudēja savu sākotnēji slaido torni. Velve virs altāra tika
aizmūrēta, kad baznīcu pagarināja.
Pie sienas blakus kancelei ir marmora piemiņas plāksne 1919.gada Latvijas
brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.
1872.gadā ap baznīcu uzbūvēja akmens mūri. Pie baznīcas bijusi sena
kapsēta, daži kapi vēl saglabājušies. Pie baznīcas apglabāts mācītājs Edmunds Proktors
(1815 – 1865), kura ģimenē Kronvaldu Atis bija mājskolotājs.
Agrākos laikos Durbes mācītāji apkalpojuši ļoti plašu novadu no Aizputes
līdz leišu robežām. Bija izveidotas divas draudzes – Ziemeļu un Dienvidu.
Adrese: Raiņa iela 17, Durbe
