13.gadsimtā novads ietilpa Tālavas valstī. Pēc nostāsta Druvienas nosaukums cēlies no valdnieka Tālivalža dēla Druvvalža vārda, kurš valdīja šajā novadā.
1596.gadā Polijas valdība Druvienas novadu piešķīra Robertam Sesvēgenam, kam piederēja arī Cesvaine. Zviedrijas valdība novadu piešķīra kādam Antonijam Morī. 1713.gadā muižu iegūst Meijeru dzimta, 1781.gadā Druviena nonāca barona Malama īpašumā, bet 1836.gadā to ieguva Volfu dzimta. Volfi te saimniekoja līdz agrārreformai un pēc tam turpināja dzīvot viņiem piešķirtajā neatsavināmajā daļā.
Vairākumam
muižas kompleksa ēku raksturīgs sarkanu kārniņu jumts. Kungu māja celta pēc
1898.gada. Viduslaiku noskaņu tai piešķir kvadrātveida tornis. Ēka pa daļai
celta neoromānikas stilā.
Kāds nostāsts stāsta, ka barona dēlam bijusi nolūkota līgava, bet kādā pils ballē viņa iepatikusies barona dēla draugam un abi iemīlējušies. Dēls izsaucis draugu uz dueli un abi gājuši bojā. Meitene esot sajukusi prātā un par viņu nekas vairāk neesot dzirdēts. Bet reizēm viņa skolā parādoties kā spoks – skaista un ar gariem viļņainiem matiem. Druvienas barons dueļa vietā licis pāršķelt akmeni un iekalt tajā vārdus “Cave canem!” (sargies suņa!) un Salve! (sveiks!). Tie esot vārdi, ar kuriem abi duelētāji devušies uz dueli. (izmantoti materiāli no A.Plauža grāmatas “Ceļvedis pa teiksmu pilīm”, 2.daļa)
Adrese: Gulbenes novads, Druvienas pagasts, Druviena
