Ēka celta 18. gadsimta 2. pusē. J.K.Broce,
kurš muižiņu zīmējis 18. gadsimta 90. gados, norāda, ka tā piederējusi
komercpadomniekam Meno Holstam, savukārt, rātskungs un literāts Karls Gustavs
Drēzdens (Dresden), kurš muižiņu izmantojis kā ārpilsētas vasaras mītni, un
literatūrā minēts arī kā muižiņas cēlājs, bijis tās nākamais īpašnieks. Pēdējais
muižiņas īpašnieks 20. gadsimta 30. gadu beigās bija Bernhards Lucs (Lutz). Līdz
tam muižiņa bija Knētu ģimenes īpašumā. Ēka pārbūvēta 1874.gadā un 1912.gadā,
tomēr bija saglabājusi sākotnējo būvapjomu. 20. gadsimta 80. gados nojauca 18.
gadsimtā celto saimniecības ēku, kas atradās muižiņas gruntsgabalā. 2008.gadā
muižiņas ēku savā valdījumā pārņēma Rīgas domes Satiksmes departaments, jau 2005.gadā, sakarā ar paredzēto
Daugavgrīvas ielas rekonstrukciju, tika lemts par ēkas demontāžu. Ilgu laiku tā
turpināja pastāvēt, iespējams, ka bija kādi ierobežojumi, kas neļāva ēku
nojaukt un ļoti iespējams, tieši tāpēc 2010.gada jūlijā ēka cieta ugunsgrēkā un
dažus mēnešus vēlāk tā nojaukta. Tagad stāv tukša vieta.
Agrāk šo muižu ar ne pārāk tālu esošo Heija
muižu savienoja skaista aleja, kuru dēvēja par Filozofu aleju, jo to savām
pastaigām un sarunām bija iecienījuši šajās
muižās dzīvojošie literāti un filozofi. Alejas fragmenti esot saglabājušies pie
Raņķa dambja 34 teritorijas, kur uzsākti vērienīgi būvdarbi. Ir dzirdēts, ka būvnieki
aleju saglabāšot un atjaunošot. Vai tā notiks?
Adrese: Rīga, Daugavgrīvas iela 37/39
