Tā atradusies Ezermalas un Ķīšezera ielu krustojumā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tā bijusi plaša muiža ar 3 dzīvojamām ēkām un katrai ēkai apkārt dažādas palīgēkas.
Saskaņā ar Dragūnu muižiņas kādreizējā iemītnieka Jāņa Blāķa atmiņām, pie Dragūnmuižiņas Ķīšezerā bija izbūvēta piestātne - dambītis. Pie šīs piestātnes piestāja laivas no Sužiem un Liepsalām, kuras veda tirgot pienu uz Rīgu. Tālāk prece tika vesta pa grūti izbrienamu ceļu. Līdzās Dragūnmuižai bijis piesārņots, aizaudzis kanāls. Pati muiža bijusi ļoti plaša.
Ēka 20.gadsimta sākumā bijusi apmesta divstāvu būve no baļķiem. Augšstāvā bijuši divi divistabu dzīvokļi, apakšā - trīsistabu dzīvokļi un veranda. Līdzās mājai bijusi par dzīvokli pārbūvēta klēts, sausās atejas, ratnīca, zirgu stallis, ledus noliktava, aka, govju kūts un pie ceļa - siena šķūnis. Muižā ietilpa četras atsevišķas saimniecības.
Muižas ēka pastāvēja vēl 1970-tos gados. (no ambermarks.com) Kad rekonstruēja krustojumu, muižas ēkas tika likvidētas.
Saulcerīte Viese 1997.gadā presē raksta: “ Mežaparka būtība sāka skaidroties tikai tad, kad ar dažām vecākām iedzīvotājām sākām runāt par tā nesakoptību. Par bijušajiem rūpīgajiem kaimiņiem tika nosaukti daudzi izcili kultūras un sabiedriskie darbinieki, universitātes profesori, ārsti, Latvijas armijas virsnieki. Tika nosauktas skaistas, nu jau zudušas rīdzinieku atpūtas vietas, jahtu ostas, peldētavas, kādreizējo muižiņu ēkas, no kurām pēdējā - Dragūnmuiža -- kā noklīdis Brīvdabas muzeja piederums vēl bija redzama pirms pārdesmit gadiem. Visa uzzinātā rezultātā kopā ar arhitekti lndru Vijupi un aizrautīgu apkārtnes pētnieci Saulcerīti Neilandi izdevām nelielu brošūru ar Mežaparka tapšanas vēsturi, interesantākajām būvēm un sarakstu par sešdesmit kultūras un sabiedriskajiem darbiniekiem, kas te dzīvojuši.”
Adrese: Rīga, Ezermalas un Ķīšezera ielu krustojums
