Rāda ziņas ar etiķeti Dolhauze jeb trako nams Rīgā. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Dolhauze jeb trako nams Rīgā. Rādīt visas ziņas

26.12.17

Dolhauze jeb trako nams Rīgā

                                                        (attēls no interneta, 2016)


Latvijas medicīnas vēstures literatūrā plaši rakstīts par Aleksandra Augstumu iestādi, kas tagad ir Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs, bet maz zināms par tās priekšteci – tā saukto Dolhauzi Rīgas Citadelē. Vārds cēlies no vācu valodas – das Dollhaus vai Tollhaus nozīmē trakonams. Ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, 1999.gadā atjaunota un tajā atrodas biroju centrs.
1775.gada reforma noteica, ka katram gubernatoram tiek pakļauta jaunizveidota iestāde – Sabiedriskās aizgādības kolēģija (Приказ общественного призрения, Collegium für allgemeine Fürsorge). Tā bija pirmā valsts iestāde Krievijā ar noteiktām sociālām funkcijām, jo tās uzdevums bija gādāt par dažādiem dzīves pabērniem un, līdzās pārējam,  pārraudzīt vairākus ar iedzīvotāju veselības aprūpi saistītus jautājumus, slimnīcu, patversmju, bāriņu namu u.tml. atvēršanu un uzturēšanu.

Vidzemes Sabiedriskās aizgādības kolēģija tika izveidota 1784. gadā un jau divus gadus vēlāk, 1786. gadā, uzcēla savu pirmo iestādi Rīgas Citadelē. Tā bija paredzēta cietuma, slimnīcas un vājprātīgo nama vajadzībām, bet par dolhauzi iesaukta savdabīgākās aprūpējamo kategorijas vārdā. J. K. Broce 1798. gadā uzzīmējis ēkas divas fasādes (pret lielo kroņa noliktavu un otru šaurāku pret baznīcu), stāvu plānus un sniedzis aprakstu. Masīvajai ēkai bijuši trīs stāvi (tagad pēc pārbūves ir četri) un divi nodalījumi. Pirmajā nodalījumā pirmo un  otro stāvu aizņēmis cietums, trešo stāvu – vājprātīgo nams, bet visu otro nodalījumu – pārmācības nams. Redzams, ka dolhauzes vārds būtu attiecināms tikai uz nelielu ēkas daļu. J. K. Broce sniedzis paplašu aprakstu par ieslodzītajiem, viņu uzturu, nodarbināšanu, režīmu, noteikumiem un kārtību, telpu dalījumu Visinteresantākā varētu likties  vājprātīgo nodaļa, kas ir pirmā šāda profila iestāde Rīgā un Latvijā vispār, atvērta 1787. gadā.

Vājprātīgo nodaļas aprakstā minēts, ka nemierīgie slimnieki iemitināti trīs istabās, kas sadalītas kamerās. Pārējie jeb mierīgie vājprātīgie dzīvo pa trim četriem kopā atsevišķās istabās. Tīrība un uzturs atrodas virsuzraudzes pārziņā. Piemērotos laika apstākļos mierīgajiem slimniekiem atļauts brīvi pastaigāties pagalmā. Uzturā katrs slimnieks dienā dabū pusotras mārciņas maizes, siltu ēdienu un divreiz nedēļā gaļu. No 1787. līdz 1797. gadam pavisam uzņemti 200 vājprātīgie, starp viņiem vīriešu gandrīz par trešdaļu vairāk nekā sieviešu. Izveseļojušās divas trešdaļas, bet trešdaļa slimnieku mirusi. 1797. gadā nodaļā bijuši 32 slimnieki; viņus aprūpējis apriņķa ārsts, bet Sabiedriskās aizgādības kolēģija apgādājusi ar zālēm. Vairums slimnieku, kā minēts aprakstā, bijuši grūtsirdīgie. No 1798. gada februāra līdz augustam nodaļā uzturējušies 45 vājprātīgie. Starp viņiem četri nemierīgie, trīs reliģiska ārprāta apmātie, trīs iemīlējušies, 31 grūtsirdīgais, četri vājprātīgie ar epileptiskām lēkmēm. No šiem 45 augusta beigās deviņi bija pilnīgi izveseļojušies un divi miruši. Par iedarbīgākajām zālēm nosauktas rūgtenes, vara vitriols, driģenes, baldriāns un vemjakmens. Pilnasinīgiem slimniekiem nolaistas asinis, bet hipohondriķiem dotas stipras caurejas zāles.
1803. gadā publicētajā aprakstā (sagatavots 1798. gadā) minēts, ka trešajā stāvā līdzās vājprātīgajiem ievietotas arī apcietinātās sievietes (domājams, prostitūtas), bet pie slimnieka gultas galvgaļa esot piestiprināta melna plāksnīte ar slimnieka vārdu, slimību un lietotām zālēm. Norādīts, ka trakojošos, kurus agrāk piekala ar smagām dzelzs ķēdēm, tagad sasienot ar izturīgām siksnām.
Visi ārsti bijuši labi izglītoti, studējuši vācu universitātēs, gandrīz visi aizstāvējuši disertāciju, publicējuši darbus un varēja būt labi padomdevēji cietējiem. Te no 1823. līdz 1836. gadam strādājis arī Dāvids Hieronīms Grindelis (1776–1836).
Laiks ritēja, un kad 1819. gadā Rīgu apmeklēja imperators Aleksandrs I, viņš Citadeles iestādi atrada visai nožēlojamā stāvoklī un pavēlēja celt jaunu. 1820. gadā tika sākta celtniecība un 1824. gadā atklāta Aleksandra Augstumu iestāde, uz kuru pārcēla vairumu Citadeles iemītnieku, sadalot tos pa jaunuzceltajiem pārmācības namu, darba namu, nespējnieku namu, trakonamu (psihiatrisko nodaļu) un prostitūtu (venerisko slimību) nodaļu.
Citadelē palikusī ēka turpmāk tika izmantota par guberņas cietumu. Starp citiem arestantiem tur 1897. gadā pabijis Rainis, kas cietumā tulkoja Gētes “Faustu”. No 1920. gada ēku izmantoja par noliktavu, bet tagad tā ir tīkami pārbūvēta birojiem. Nekas vairs neliecina par drūmo pagātni.  (no A.Vīksnas grāmatas “Hercoga kurpes sudraba sprādze”, 2017)
  

Adrese: Rīga, Citadeles iela 12