Latvijas medicīnas vēstures literatūrā
plaši rakstīts par Aleksandra Augstumu iestādi, kas tagad ir Rīgas psihiatrijas
un narkoloģijas centrs, bet maz zināms par tās priekšteci – tā saukto Dolhauzi
Rīgas Citadelē. Vārds cēlies no vācu valodas – das Dollhaus vai Tollhaus nozīmē trakonams.
Ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, 1999.gadā atjaunota un tajā atrodas biroju
centrs.
1775.gada
reforma noteica, ka katram
gubernatoram tiek pakļauta jaunizveidota iestāde – Sabiedriskās aizgādības
kolēģija (Приказ общественного призрения, Collegium für allgemeine Fürsorge).
Tā bija pirmā valsts iestāde Krievijā ar noteiktām sociālām funkcijām, jo tās
uzdevums bija gādāt par dažādiem dzīves pabērniem un, līdzās pārējam,
pārraudzīt vairākus ar iedzīvotāju veselības aprūpi saistītus jautājumus,
slimnīcu, patversmju, bāriņu namu u.tml. atvēršanu un uzturēšanu.
Vidzemes Sabiedriskās aizgādības kolēģija tika izveidota 1784. gadā un jau
divus gadus vēlāk, 1786. gadā, uzcēla savu pirmo iestādi Rīgas Citadelē. Tā
bija paredzēta cietuma, slimnīcas un vājprātīgo nama vajadzībām, bet par
dolhauzi iesaukta savdabīgākās aprūpējamo kategorijas vārdā. J. K. Broce 1798.
gadā uzzīmējis ēkas divas fasādes (pret lielo kroņa noliktavu un otru šaurāku
pret baznīcu), stāvu plānus un sniedzis aprakstu. Masīvajai
ēkai bijuši trīs stāvi (tagad pēc pārbūves ir četri) un divi nodalījumi.
Pirmajā nodalījumā pirmo un otro stāvu aizņēmis cietums, trešo stāvu –
vājprātīgo nams, bet visu otro nodalījumu – pārmācības nams. Redzams, ka dolhauzes
vārds būtu attiecināms tikai uz nelielu ēkas daļu. J. K. Broce sniedzis paplašu
aprakstu par ieslodzītajiem, viņu uzturu, nodarbināšanu, režīmu, noteikumiem un
kārtību, telpu dalījumu Visinteresantākā varētu likties vājprātīgo nodaļa, kas ir pirmā šāda profila
iestāde Rīgā un Latvijā vispār, atvērta 1787. gadā.
Vājprātīgo nodaļas aprakstā minēts, ka nemierīgie slimnieki
iemitināti trīs istabās, kas sadalītas kamerās. Pārējie jeb mierīgie
vājprātīgie dzīvo pa trim četriem kopā atsevišķās istabās. Tīrība un uzturs
atrodas virsuzraudzes pārziņā. Piemērotos laika apstākļos mierīgajiem
slimniekiem atļauts brīvi pastaigāties pagalmā. Uzturā katrs slimnieks dienā
dabū pusotras mārciņas maizes, siltu ēdienu un divreiz nedēļā gaļu. No 1787.
līdz 1797. gadam pavisam uzņemti 200 vājprātīgie, starp viņiem vīriešu gandrīz
par trešdaļu vairāk nekā sieviešu. Izveseļojušās divas trešdaļas, bet trešdaļa
slimnieku mirusi. 1797. gadā nodaļā bijuši 32 slimnieki; viņus aprūpējis
apriņķa ārsts, bet Sabiedriskās aizgādības kolēģija apgādājusi ar zālēm.
Vairums slimnieku, kā minēts aprakstā, bijuši grūtsirdīgie. No 1798. gada
februāra līdz augustam nodaļā uzturējušies 45 vājprātīgie. Starp viņiem četri
nemierīgie, trīs reliģiska ārprāta apmātie, trīs iemīlējušies, 31 grūtsirdīgais,
četri vājprātīgie ar epileptiskām lēkmēm. No šiem 45 augusta beigās deviņi bija
pilnīgi izveseļojušies un divi miruši. Par iedarbīgākajām zālēm nosauktas
rūgtenes, vara vitriols, driģenes, baldriāns un vemjakmens. Pilnasinīgiem
slimniekiem nolaistas asinis, bet hipohondriķiem dotas stipras caurejas zāles.
1803. gadā publicētajā aprakstā (sagatavots 1798. gadā) minēts, ka
trešajā stāvā līdzās vājprātīgajiem ievietotas arī apcietinātās sievietes
(domājams, prostitūtas), bet pie slimnieka gultas galvgaļa esot piestiprināta
melna plāksnīte ar slimnieka vārdu, slimību un lietotām zālēm. Norādīts,
ka trakojošos, kurus agrāk piekala ar smagām dzelzs ķēdēm, tagad sasienot ar
izturīgām siksnām.
Visi ārsti bijuši labi izglītoti, studējuši vācu universitātēs,
gandrīz visi aizstāvējuši disertāciju, publicējuši darbus un varēja būt labi
padomdevēji cietējiem. Te no 1823. līdz 1836. gadam strādājis arī Dāvids
Hieronīms Grindelis (1776–1836).
Laiks ritēja, un kad 1819. gadā Rīgu apmeklēja imperators Aleksandrs I,
viņš Citadeles iestādi atrada visai nožēlojamā stāvoklī un pavēlēja celt jaunu.
1820. gadā tika sākta celtniecība un 1824. gadā atklāta Aleksandra Augstumu
iestāde, uz kuru pārcēla vairumu Citadeles iemītnieku, sadalot tos pa
jaunuzceltajiem pārmācības namu, darba namu, nespējnieku namu, trakonamu
(psihiatrisko nodaļu) un prostitūtu (venerisko slimību) nodaļu.
Citadelē palikusī ēka turpmāk tika izmantota par guberņas cietumu. Starp
citiem arestantiem tur 1897. gadā pabijis Rainis, kas cietumā tulkoja Gētes
“Faustu”. No 1920. gada ēku izmantoja par noliktavu, bet tagad tā ir tīkami
pārbūvēta birojiem. Nekas vairs neliecina par drūmo pagātni. (no A.Vīksnas grāmatas “Hercoga kurpes sudraba
sprādze”, 2017)
Adrese: Rīga, Citadeles iela 12
