Depkina muiža (Depkinshof, Rāmavas muiža)

                                             (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
                   

                                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto) 

                                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Pierīgā, pa ceļam uz Ķekavu, ir apdzīvota vieta Rāmava, kas mums visiem, ja vispār ar kaut ko saistās, tad ar lauksaimniecības tehnikas izstādēm. Bet tā ir arī sena apdzīvota vieta ar savu interesantu kultūras mantojumu. Rāmavā atrodas Rāmavas jeb Depkina muiža, kas ir viena no vecākajām Rīgas pilsētas muižiņām: rāte to 1485.gadā pārdevusi Vennemaram Meijem un tālaika dokumentos tā dēvēta par Šmugas, ari Šmigasena  muižu. Šo faktu un nosaukumu minējis arī Garlībs Merķelis kādā vēstulē marķīzam Pauluči. 1597.gadā muižas īpašnieki ir Kaspars un Baltazars Dreilingi, bet 1651. gadā - Melhiors Dreilings. Šai dzimtā bijuši rātes locekļi, mācītāji u. c. Rīgas augstākajai sabiedrībai piederīgas personas; viņiem pilsētas apkārtnē piederējušas septiņas muižas, un arī šī brīžiem dēvēta par Dreiliņmuižu.

1745. gadā šo zemes īpašumu ieguva virsmācītājs B. Depkins, pēc tam to mantoja Rīgas birģermeistars Depkins. 1795. gadā muižiņā saimniekoja Dāvids fon Vīkens,  Helēnas Barklajas de Tolli vīrs.  1804. gadā muiža ir Vīkenu znota Johana Georga Portena īpašums. 1808. gadā to par 10 000 dālderiem ķīlas valdījumā, bet 1816.gadā pilnīgi savā īpašumā iegūst Garlībs Merķelis. Kopš 1818. gada viņš tur dzīvo pastāvīgi. Pēc G. Merķeļa nāves 1850. gadā kā muižas īpašnieki vēl 1885. gadā atzīmēti Merķeļa  mantinieki. Kas tie bijuši, pagaidām nav noskaidrots. Zināms tikai tas, ka G. Merķelis īpašumu novēlējis dēlam Albertam Ernstam Emīlam, kurš bijis ārsts balneologs Dubultos un Ķemeros un nomira 1863. gadā. Ap 1890.gadu un gadsimtu mijā kā īpašnieks minēts Aleksandrs Grotenhjelms un viņa mantinieki. Varbūt abi kaimiņu īpašumi apvienoti, jo jau Pirmā pasaules kara laikā lietots dubultnosaukumus Rama-Depkina muiža. Šai laikā tā pieder Rīgas pilsētai, kas to izrentē.  

1919. gadā rentnieks ir Vilhelms Freimanis, līgumā  rentes tiesības bijušas paredzētas līdz 1936. gadam. Nav zināms, kurp rentnieks devies Bermonta uzbrukuma laikā un ko darījis pēc tam, taču, kad viņš atgriežas, Rama-Depkina muižā jau saimnieko Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte, kas tur sākusi iekārtot izmēģinājumu saimniecību jau 1919./20. gadā. Freimanis vēršas tiesā, un situācija ilgu laiku ir neskaidra.

Pēc 1. pasaules kara, muižā bija izvietojusies LU Lauksaimniecības fakultātes pētniecības saimniecība , kuru ar laiku sāka saukt it kā apvienojot abu muižiņu nosaukumus – par  "Rāmavu". Pēc 2. pasaules kara muižā izveidoja dzīvokļus, telpas sadalīja ar starpsienām un pakļāva nekontrolētām pārbūvēm. 80-os gados muižā īsu brīdi atradās eksperimentālās  saimniecības "Rāmava" kantoris. Pēc 1991. gada muiža nonāca Ķekavas pagasta pārziņā, bet trūkstot ieinteresētībai no pagasta puses, tika pamesta, izdemolēta un novesta līdz avārijas stāvoklim.

1998. gadā ar tiesas lēmumu bijušo muižas kungu māju Ķekavas pagastam atsavināja un privatizēja. Sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi 2000. gadā sākas muižas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi, kas veiksmīgi noslēdzās 2002. gadā un šobrīd tā ir viena no labāk saglabātajām Pārdaugavas muižiņu mājām. Tagad ēkā atrodas viesu nams un konferenču telpas.
Netālu atrodas kapsēta, kurā apglabāts agrākais muižas īpašnieks Garlībs Merķelis. Mūsdienās redzamā muižas kungu māja ir pamatā klasicisma formās ieturēta divstāvu koka ēka ar augstiem bēniņiem. Ēkas arhitektoniskais risinājums visumā ir raksturīgs Pierīgas muižiņām. Ēku ieskauj ainavu parks ar dažām reto koku sugām un nelielu upīti. (izmantota Veltas Strazdiņas grāmata “Ķekava”)

Adrese: Ķekavas novads, Ķekavas pagasts, Rāmava, Rāmavas iela 9