Dēseles muiža 19. gadsimtā piederējusi Ropu, Osten-Zakenu un Dortēzenu dzimtai. Pēdējie īpašnieki bija Ukes dzimta.
Muižas kungu māja celta 19. gadsimta 2. pusē,
domājams, 1886. gadā. Par to liecina akmenī iecirstais gads un iniciāļi “P. v d
R.”. Dēseles muižas kungu māja izskatījusies vienkārša, bijis sarkans dakstiņu
jumts ar pusšļauptiem jumta galiem un arkveida logu apmales.
Pēc agrārreformas Dēsele sadalīta 28 vienībās ar 465 ha zemes, muižas centrs
piešķirts Bušam. Pēc 2. pasaules kara saglabājies ēkas sarkano dakstiņu jumts,
kā arī lielie zirgu staļļi. 20. gadsimta 60. gados Dēselē bijis kolhoza
kantoris, dārzniecība, zālē rādītas kinofilmas, muižas ēkā iekārtoti dzīvokļi.
20. gadsimta 70. gados Dēseles muiža palika neapdzīvota. Muižas kungu māja
sabruka, šobrīd daļēji noārdīta (māja “Brūžeļi”). Saglabājušies mūru fragmenti
un viens zirgu stallis. Pie muižas parks, kur vairākas aizsargājamo un reto
koku sugas, t. sk., sēru osis, dižozoli.
Tā par muižu bija rakstīts pirms vairākiem gadiem. Šobrīd (2020.gadā) uz vietas redzamas gan tikai drupas. Tiesa, tās ir vairāk vai mazāk sakoptas un no ceļa tās norobežo gan novilktas troses, gan jauki burbuļojošs strautiņš. Vairāki muižas parka senie koki nozāģēti, parkā izmitināti mājlopi.
