1495.gadā ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs izlēņoja Bullen zemi gar Aa upi un plosta pārceltuvi Johannam Buldrinkam (arī Bilderings, Bulderings). Iespējams, no viņa cēlies muižas nosaukums un līdzās esošās Buļļupes nosaukums, tomēr drīzāk tas saistīts ar seklajā upē lietotajām platdibena laivām - Die Bulle. Vēlāk, 16.gadsimta beigās muiža nonāk Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera īpašumā, kura pēcnācējs Vilhelms 1617.gadā muižu atdod savam sekretāram Paulam Špankavam. 1679.gadā to nopērk ģenerālleitnants Šulcs, bet vēlāk zviedru valdība to reducēja jeb atsavināja. Zviedrijas karalis muižu ieķīlāja Rīgas rātskungam Hermanim Vitem fon Nordekam. 1770.gadā muiža piederēja Nordeka atraitnei Elizabetei. 1820.gadā tā nonāca fon Šulca mantinieku īpašumā, bet 1886.gadā piederēja baronesei Karolīnei Elizabetei Jaserei. 1902.gadā muiža nonāk kāda Roberta Benus, bet dažus gadus vēlāk – A.Benus īpašumā.
1910.gadā 3000 pūrvietu lielo Buļļu muižu ieguva Jēkabs Erhards. Viņš bija Lielās ģildes vecākais, pilsētas domnieks un domes padomnieks. Pirmā pasaules kara laikā J.Erhards pildīja Rīgas pilsētas galvas funkcijas, lai gan politisku iemeslu dēļ amatā viņu neievēlēja. Viņš bija arī viens no Baltijas linu manufaktūras kompānijas, alusdarītavas “AG Brauerei Waldschlosschen” (tagad “Aldaris”) un akciju sabiedrības “AG Prowodnik” direktoriem.
Buļļu muiža Erhardu ģimenes īpašumā atradās līdz 1929.gadam. Jēkabs Erhards bija laulājies ar Mariju Tīlu un viņiem bija 5 bērni – Roberts (K.Ulmaņa valdībā finansu ministrs, Latvijas Fabrikantu biedrības priekšsēdis, apbalvots ar triju Zvaigžņu ordeni), Harijs (diplomēts inženieris ķīmiķis, precējies ar Irmu Brēmani un apglabāts Baltās baznīcas kapos), Gustavs, Hanna, Magda.
Buļļu muižas ēka bijusi divstāvu koka būve ar 18 istabām, taču vai nu 1905.gada revolūcijas laikā jeb Pirmā pasaules kara laikā tā tika sagrauta. Netālu atrodas bijusī kalpu māja (Rojas ielā 1), kas mūsdienās pilnīgi zaudējusi savu kādreizējo izskatu, jo 1991.gadā apsšūta ar silikātķieģeļiem. Bet samērā labi saglabājusies ir liela kūts, kas plānota 12 govīm un 2 zirgiem. Katram mājlopam bijusi atsevišķa no betona veidota sekcija ar nodalījumiem miltiem, šķidrajai barībai un sienam.
Gadsimtiem ilgi tieši Buļļu muižas plosts tika atzīts par vienīgo pārceltuvi pāri Lielupei ceļā uz Kurzemi. Velāk tā atrašanās vietu mainīja, lai nebūtu jāceļas pāri divās vietās – pār Buļļupi un jauno Lielupes grīvu, kura izveidojās 1758.gadā. jauno plostu novietoja pie Vārnu kroga, bet pretējā krastā uzbūvēja Plostu krogu.
Vēlāk satiksme ar Rīgu bija iespējama ar Jūrmalas līnijas kuģīšiem, kas 1913. gadā kursēja 6 reizes dienā. Brauciena ilgums bija 1,5 stundas. Buļļumuižā dzimis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Dāvids Riekstiņš (1897-1947, PSRS, Austrumsibīrijā) un tālbraucējs kapteinis Vilhelms Teodors Sole (1894-1947, ASV, Ņujorkā). /izmantoti materiāli no A.Jakoviča grāmatas “Rīgas piejūra”/
Adrese: Rīga, ap Vētras, Rojas, Ilmeņa ielu
