Līdz mūsdienām daļēji saglabājies mauzolejs, ko muižas īpašnieks Maksimiliāns fon Engelharts lika uzcelt savai agri mirušajai sievai Dorotejai (dzimušai fon Engelhartai, 1862.-1898.g.). Tiek uzskatīts, ka mauzoleja autors ir arhitekts V.Neimanis, kurš 19.gadsimta beigās strādāja arī pie netālās Demenes muižas luterāņu baznīcas arhitektoniskā veidola. Katrā ziņā grezni kaltās mauzoleja durvis tika izgatavotas Rīgas Bergmaņa atslēdznieku darbnīcā pēc Neimaņa skicēm. Mauzolejs ir 19.gadsimta beigu raksturīga neoklasicisma paraugs – vienkāršotas, atturīga formas un smalks apdares dekors. Mauzoleja fasādes frīzēs attēlots stilizēts ziedošas pasifloras vītenis, tā sauktais kaislības augs - jūtu simbols 19.gadsimtā, kas samērā reti izmantots dekoratīvajā apdarē Latvijas teritorijā. Savulaik uz mauzoleju, kas balstīts uz masīviem granīta taisnstūrveida pamatiem, veda platas pulēta marmora kāpnes, to abās pusēs vēl tagad redzamas paaugstinājumu vietas, kur atradās dekoratīvas metāla vāzes. Ieeju grezno doriskā ordera portiks, kura frontona centrā atrodas akmenī kalts fon Engelhartu dzimtas vapenis. Ēkas jumts risināts kā kupola pārsedze, tā stūros eņģeļu figūras, iekštelpu dekoratīvā krāsojuma un apdares darbus veica Kurau&Passil firma. Senāk baroneses tumši dzeltenais sarkofāgs atradās uz katafalka, aiz tā uz postamenta atradās Dorotejas skulptūra, veidota A.Folca darbnīcā Rīgā.
Un tagad gribu mest akmeni Daugavpils, Demenes, Briģenes vai citu tuvākās apkārtnes kultūras cilvēku dārziņā, kuri laikam nav spējīgi saprast, ka Briģenē nu jau var teikt, ka aizgājušas postā kultūras vērtības - sistas, gāztas, laika apstākļu bojātas. Es saprotu, ka, lai atjaunotu muižas ēkas, vajag ļoti daudz naudas. Bet aizvest uz kādu drošu vietu vai muzeju skulptūras no Briģenes mauzoleja lielus līdzekļus neprasa. Nu jau šīs skaistās skulptūras - sieviešu figūras - ir sasistas, bet bija taču laiks, kad tās vēl varēja saglabāt. Kauns par tādu vienaldzību un neizdarību!
Adrese: Daugavpils novads, Demenes pagasts, Briģene
