(Fotogrfēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto, apakšējos attēlos muižas brūža drupas)
(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Foto atrasts internetā)
Livonijas
ordeņa laikā Blankenfelde ietilpa Jelgavas komtūrijā. 14. un 15.gadsimtā šeit
bija nozīmīgs tirdzniecības krustceļš.
No
1462.gada muižu apsaimniekoja Vilhelms fon Mēdems. Bez Mēdemu dzimtas te
saimniekojuši arī Butlari. Ernsts Johans fon Butlars bija arī Jelgavas un
Rundāles pils būvdarbu pārzinātājs. Vēlā te saimniekoja Manteifeļu dzimta.
1791.gadā Blankenfeldi pārdod baronam fon Kēnigsfelsam. 1840.gadā muiža pārdota Vilhelmam fon Hānam un
dzimtas īpašumā atradās līdz 1921.gadam.
Pašreizējā
muižas apbūve veidojusies 18.gadsimta vidū. Kungu mājas priekšā ir slēgts
pagalms, ko ietver vārtu māja, stallis/vāgūzis, mūra žogs no senākās muižas
apbūves un trīs mazi paviljoni, kas celti 19.gadsimtā. Vārtu tornis celts
20.gadsimt sākumā. Kungu mājas vietā 1743.gadā uzbūvēta pašreizējā kungu māja
atturīgās baroka formās. 19.gadsimta vidū tai uzbūvēta piebūve, pārbūvēts
jumts. Ēkas plānojums saglabā anfilādes
principus, autentisku virtuves spārna kārtojumu, nepārbūvētus velvētus
pagrabus. Saglabājušās būvdetaļas un būvgaldniecības izstrādājumi. Muižas
apbūvei piemīt Latvijā reti sastopama arhitektūras mazo formu bagātība –
iebraucamie vārti, mazi paviljoni, rokoko stila dzelzs kaluma dārza vārtiņi.
Blankenfeldes
kungu mājā divas reizes no 1804. – 1805.gadam uzturējās trimdā dzīvojošais
vēlākais Francijas karalis Luijs XVIII ar savu galmu. Par Blankenfeldes
īpašnieka fon Kēnigfelsa viesmīlību 1820.gadā Luijs XVIII namatēvam piešķīra
grāfa titulu.
Otra izcila personība ir Blankenfeldes muižas pavāra, dzimtcilvēku analfabētu
Līzes un Ērmaņa dēls, Jelgavā «Academia Petrina» un Londonā skolotais viens no
pirmajiem latviešu inženieriem – Ernsts Johans Bīnemanis (1753 – 1806). Viņa
atpazīstamība saistīta ar gaisa kuģniecību. 1785.gada 26.jūnijā, daudzu
jelgavnieku klātbūtnē, E.J.Bīnemanis demonstrēja savu gaisa balonu. Laikraksta
«Mitauische Zeitung» šim notikumam veltīja divus numurus. Tāpat viņš
izgatavojis zibens novedējus, kā arī veicis eksperimentus ar elektrību.
Blankenfeldē dzīvojis arī mūsu slavenais kontrtenors Sergejs Jēgers. Viņš
dzimis un audzis Vilces pagastā. Sergejs kopā ar vecmāmiņu bērnībā dzīvojis
Blankenfeldes muižas kungu mājas piebūvē.
Pēc baronu repatriācijas muižā četrus gadus nekas netika
darīts, bet 1925.gadā tiek izveidots psihoneiroloģiskais pansionāts “Saulīte”,
kas te darbojās līdz pat 1976.gadam, kad muižu pārņem valsts saimnecība “Vilce”.
Par
Blankenfeldi dzirdami arī nostāsti un leģendas. Piemēram, tiek stāstīts arī par
sievieti-spoku, kuras dēļ daudzi esot sajukuši prātā. Uz Blankenfeldes muižu
atbraukusi jauna guvernante. Naktī esot bijis dzirdams kliedziens, un no rīta
viņa atrasta ar sirmu galvu un sajukusi prātā, jo esot redzējusi
sievieti-spoku. Barons tam neesot ticējis un pats nākamajā vakarā palicis tajā
istabā, spēlējot kārtis ar mežsargu un kaimiņmuižu ļaudīm. Naktī parādījies
balts tēls ar izkapi rokā un sācis cirst visiem nost galvas, barons to
ieraudzījis un sajucis prātā. Kopš tā laika neviens tajā istabā vairs
nedzīvoja.
Pēdējos gados
Blankenfeldes muiža piedzīvojusi pamatīgas pārmaiņas. Protams, apmeklētājiem
vislabāk pamanāmās būs vizuālās izmaiņas muižas kompleksā un parkā, tomēr daudz
būtiskāk ir tas, ka muižā sāks darboties pārtikas ražošanas uzņēmums, kas
novadam nozīmē darba vietas, nodokļus un vēl vienu zīmolu, ar ko lepoties.
«Noslēgusies
apmēram divus gadus ilgusī staļļa ēkas jeb vāgūža restaurācija. Šajā ēkā
ierīkotas trīs lietas: ražošanas telpas, viesnīca un zvanu muzejs,» lakoniski
ar muižas jaunumiem iepazīstina tās īpašnieks Valdis Jākobsons, norādot: visas
ražošanai nepieciešamās iekārtas ir jau iegādātas un šobrīd iesniegti dokumenti
par statusa maiņu, no mājražotāja kļūstot par uzņēmumu.
Par muižu - http://news.lv/Jelgavas-Novada-Zinas/2014/08/18/blankenfeldes-muiza-razo-partikas-produktus ; http://turismagids.delfi.lv/latvija/blankenfeldes-muiza-pie-elejas-apskatams-zvanu-muzejs.d?id=44860790
2020.gadā muiža
publicējusi sludinājumu: „Blankenfeldes muiža desmit gadu laikā kļuvusi par
atpazīstamu tūrisma objektu ar atjaunotām ēkām un parku, klusu viesnīcu, Zvanu
muzeju, augļu un ogu dārzu, plūškoka produkciju un iespēju rīkot dažādus
pasākumus gan iekštelpās, gan plašajā muižas teritorijā. Muižā darbojas
labiekārtota viesnīca, muižas teritorijā augošās ogas un augļi ir pārstrādāti
sulās, sīrupā un vīnā ar savu tirdzniecības zīmi. Šobrīd muiža gaida jaunu
saimnieku, kurš gribētu to uzturēt un pilnveidot tālāk. Muižas komplekss ir
valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kura pašreizējā apbūve veidojusies 18.
gadsimtā. Muižas apbūvē ir Latvijā reti sastopamā arhitektūras mazo formu
bagātība - iebraucamie vārti, mazie paviljoni, vītņu kāpnes. Muižā ir liels
ābeļdārzs, aug plūškoki un citas ogas un augļi, kurus var izmantot gatavojot
produkciju muižas ražotnē. Muižas teritorija - vairāk nekā 32 ha, tajā atrodas
deviņas dažādas ēkas (tajā skaitā - Kungu māja, vārtu māja, stallis/vāgūzis,
trīs mazi paviljoni). Cena - 250 000 eiro”.
Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blankenfelde
