(Fotografēts 2016.gadā)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Mazā Jumpravmuiža ir viena no senākajām muižiņām Rīgas
tuvumā, kas apbrīnojamā kārtā bija saglabājusies līdz neseniem laikiem. Diemžēl
mūsdienās muižiņas ēka ir drupās.
Mazjumpravas muižas vēsture
aizsākusies vismaz 1259.gadā, kad šeit zemes platību savā pārvaldībā no bīskapa
Alberta ieguva Jēkaba baznīcas cisterciešu klostera mūķenes. Viduslaikos vismaz
līdz 17.gadsimtam šo muižu dēvēja par Blūmendāli (Puķu leju), bet tautā to
iedēvēja par Jumpravmuižu pēc šeit dzīvojošajām mūķenēm. Lai atšķirtu no
Lielvārdes draudzes Jumpravmuižas, Pierīgā esošo sāka dēvēt par Mazo Jumpravmuižu.
16.gadsimta beigās muižu savā
īpašumā ieguva Rīgas jezuīti. Mazjumprava bija lielākā Rīgas patrimoniālmuiža
ar samērā lielu un daudzveidīgu iedzīvotāju sastāvu, tajā veidojās citas
muižiņas.
Pēc tam, kad zviedri ieņēma
Vidzemi un jezuīti to atstāja, 1627.gadā Gustavs II Ādolfs muižu piešķīra Rīgas
monētu kaltuves meistaram Martinam Vulfam (muižnieka kārtā nokļuvis pārdēvējās
par Vulfenšildu), 1636.gadā Vulfenšilds muižu pārdeva Rīgas pilsētai par
septiņiem tūkstošiem dālderu, 1637.gadā pirkumu apstiprināja Zviedrijas
karalis.
1700.gadā, nākot no Kurzemes puses, pie Mazjumpravas
Daugavu forsēja Pētera I apvienotais krievu - sakšu karaspēks. Kārļa XII pulki
pie Mazjumpravas deva pretiniekam spēcīgu triecienu un krievi un sakši atkāpās
pa pašu būvēto tiltu. 18.gadsimta sākumā par muižas īpašnieku kļuva Rīgas
lauku virsfogts Pauls Brokhūzens. Kad 1709.gadā ap muižiņu apmetās uzbrūkošais
krievu karaspēks, Brokhūzens tiem neļāva apmesties muižā un lika apmesties pie
zemniekiem. Par to 1716.gadā Brokhūzens tika izsūtīts uz Sibīriju. Muižiņu
turpināja pārvaldīt Brokhūzena dēli. Jaunākais dēls - Georgs Brokhūzens - bija
bēdīgi slavens ar savu skopumu un cietsirdību. Kad viņš savā īpašumā ieguva
Duntes muižu, Mazjumpravas muižā tika noplēsti skursteņi, izjauktas krāsnis,
izcelti logi un durvis - tie tika pārvesti uz Dunti. Nedaudz vēlāk, pēc daudzām
postā novesto zemnieku sūdzībām revīzija secināja, ka Brokhūzeni Mazjumpravas
muižu ir izputinājuši, noplicinājuši zemi. Pat augļu koki tikuši izplēsti ar visām
saknēm, lai tos pārstādītu Duntē. Pēc Georga Brokhūzena nāves 1752.gadā muižu
pārņēma Rīgas pilsēta.
19.gadsimtā muižā dzīvojis
gleznotājs Johans Heinrihs Baumanis, pirmā latviešu arhitekta Johana Frīdriha
Baumaņa tēvs.
Jau kopš seniem laikiem līdzās muižai
Daugavā atradusies viena no trim Rīgas pārceltuvēm. Te bijušas arī
vējdzirnavas.
Pēc otrā pasaules kara muižiņa atradās padomju
okupācijas armijas daļas teritorijā, ēka tika izmantota kā lidotāju ambulance.
Armijai aizejot, atklājās, ka muižiņas ēka, lai arī ļoti sliktā kondīcijā, ir
saglabājusies. Diemžēl tā netika apsaimniekota (ja neskaita brutālu mēģinājumu
to pārbūvēt par atpūtas kompleksu) un 2009.gada pavasarī šeit bija tikai
drupas, degradēta apkārtējā teritorija un parka atliekas. Tagad, kopš Daugavas promenādes izveidošanas gar
Daugavas krastu, muižas teritorijas vide ir sakopta un jācer, ka arī muižu
varbūt atjaunos.
