1976.gadā izdotajā “Okupētās Latvijas
dienas grāmatā” autors J.Dimants
(īstā vārdā Žanis Skudra) raksta: “Kad apjautājos par Birzgales
baznīcu, sieviete stāsta, ka tā karā tikusi izpostīta, pēc kara atjaunota un
vēl pirms diviem gadiem tanī iesvētīti jaunieši, bet tagad tā jau esot atkal
izpostīta. Pateicos sievietei un dodos tālāk uz centru, un drīz jau esmu pie
baznīcas, kur atklājas tiešām bēdīga aina. Koka sienās redzamas ložmetēju un
bumbu šķembu pēdas, it īpaši dienvidu pusē un torņa daļā. Abas durvis, kā
galvenās, tā ģērbkambara, ir vaļā, un, ieejot baznīcā, atklājas briesmīgs,
skats. Ja šurp dodoties vēl domāju, ka tikšu uz pašu Vasarsvētku dievkalpojumu,
jo pašreiz ir tieši baznīcas laiks, tad tagad atrodu dievnamu izpostītu,
piegānītu un tātad draudzes pamestu. Pie altāra, no kura vēl šis tas palicis
pāri, nometos ceļos un noskaitu svēto lūgšanu — un tas arī ir viss no mana
iecerētā Vasarsvētku dievkalpojuma Birzgalē. ledomājos, vai kāds no draudzes
locekļiem te šajos Vasarsvētkos diez' vai iedrošināsies šo bēdu vietu apmeklēt.
Jau pirms diviem gadiem vietējā vara — partijas vīri aizlieguši te noturēt
dievkalpojumus, jo baznīca esot nedroša. Jā, kā gan viņi rūpējušies par šo
nabaga draudzi, lai kādam kas neuzkristu uz galvas, jeb visiem uz galvas
neuzgāztos griesti! Kapos satiktā sieviete teica, ka pirms divi gadiem pēdējā
dievkalpojumā izbraucis kāds prāvests no Rīgas, un pēc tam tad arī baznīca
slēgta. Tā esot arī vārda pilnā nozīmē tikusi noslēgta. Tad vairākkārt
uzlauzta, kamēr izpostīta un piegānīta tā, kā tas tagad ir. Logi izdauzīti,
reta kāda rūts vesela palikusi, altāris un ērģeles izpostītas, ērģeļu plēšas
uznestas zvanu tornī, ģērbkambarī uz grīdas vēl mētājas dziesmu lapiņas un
turpat saplēsts mācītāja talārs. Baznīcā uz grīdas guļ apkārtnēsājamais upuris
(„ķesele"). Kroņlukturi noplēsti, arī mētājas pa grīdu. Pestītāja
altārglezna norauta un sadurstīta, bet vesela kā par brīnumu palikusi kāda
neliela glezniņa pie sienas, laikam, kāda mācītāja ģīmetne. Tā nu nevienam
vairs nav vajadzīga, un žēl redzēt, ka draudze to nav pievākusi un ka tā
piedzīvos tādu pašu likteni kā altārglezna. Gar sienām sakārti skārda kroņi ar
lentām. Tie nu savā laikā ir diezgan daudz maksājuši un tak bijuši likti par
piemiņu kādam ievērojamam draudzes vīram. Pie altāra uzlauzta grīda, un
baznīcas pagrabā redzams viens otrs kauls un uzlauzti zārki.
Birzgalē šodien pēc jaunajām tradicijām esot bērnības svētki ar balli. Turpat pretī baznīcai kādā ēkā notiek šī ceremonija. Kaut kāds transparents, kas apzīmē šīs svinības, izlikts uz goda vārtiem, sabraukušas vairākas mašīnas, un kādi jaunieši pastaigājas ap svinību māju. Kad es fotografēju baznīcas ārpusi, no balles („svētku") puses sanāk bariņš ļaužu, gan vīrieši, vecāki un jaunāki, gan arī dažas sievietes ar pudelēm un vēl šo to ēdamu rokās. Jaunākie atnes Pirmā pasaules karā kritušo vāciešu nolauztos krustus un, sakraujot tos pa vairākiem kopā, ierīko sev ērtus sēdekļus. Viņi nosēžas, un tad sākas pudeļu atkorķēšana un čalošana: smiekli un asprātības. Tā nu šai kompānijai sākas īsti svētki — nevis Vasarsvētku dievkalpojums baznīcā, bet dzeršana un uzdzīvošana lielo koku paēnā un ceriņkrūmos pie baznīcas. Es izvairos un izliekos viņus neredzam, eju projām, vērodams nolauztos vāciešu krustus, kuri tagad mētājas ap baznīcu, galvenokārt komjauniešu un dzērāju aplauzti. Esmu priecīgs, ka paguvu nofotografēt baznīcas ārpusi. Tomēr es netieku sveikā cauri, uzdūros vēl citai tādai pašai kompānijai, kas mani sāk aizskart un izturas pret mani izaicinoši, kad es vēlreiz gribu nofotografēt baznīcas torni. Izeju vēl baznīcai cauri, un man vēl šodien stāv prātā pie soliem pienaglotās meijas, kuras droši vien palikušas no pēdējā dievkalpojuma.”
Birzgales muzeja direktore Iveta Freimane stāsta, ka valsts arhīvā atrasts
rīkojums, kuru 1964.gadā tepat vietējā vara izdevusi, kas liek pasteidzināt
baznīcas nojaukšanu, lai 1965.gadā uz Padomu Latvijas 25.gadadienu tajā vietā
jau būtu estrāde. Lielākā rīkotāja tajā
reizē bijusi kāda biedrene Čūlīte. Muzejā arī glabājies raksts, kurā teikts, ka
ar papirosu zobos un kirzas zābakos biedrene Čūlīte izdzenāja ticīgos un lika nojaukt baznīcu.Birzgalē šodien pēc jaunajām tradicijām esot bērnības svētki ar balli. Turpat pretī baznīcai kādā ēkā notiek šī ceremonija. Kaut kāds transparents, kas apzīmē šīs svinības, izlikts uz goda vārtiem, sabraukušas vairākas mašīnas, un kādi jaunieši pastaigājas ap svinību māju. Kad es fotografēju baznīcas ārpusi, no balles („svētku") puses sanāk bariņš ļaužu, gan vīrieši, vecāki un jaunāki, gan arī dažas sievietes ar pudelēm un vēl šo to ēdamu rokās. Jaunākie atnes Pirmā pasaules karā kritušo vāciešu nolauztos krustus un, sakraujot tos pa vairākiem kopā, ierīko sev ērtus sēdekļus. Viņi nosēžas, un tad sākas pudeļu atkorķēšana un čalošana: smiekli un asprātības. Tā nu šai kompānijai sākas īsti svētki — nevis Vasarsvētku dievkalpojums baznīcā, bet dzeršana un uzdzīvošana lielo koku paēnā un ceriņkrūmos pie baznīcas. Es izvairos un izliekos viņus neredzam, eju projām, vērodams nolauztos vāciešu krustus, kuri tagad mētājas ap baznīcu, galvenokārt komjauniešu un dzērāju aplauzti. Esmu priecīgs, ka paguvu nofotografēt baznīcas ārpusi. Tomēr es netieku sveikā cauri, uzdūros vēl citai tādai pašai kompānijai, kas mani sāk aizskart un izturas pret mani izaicinoši, kad es vēlreiz gribu nofotografēt baznīcas torni. Izeju vēl baznīcai cauri, un man vēl šodien stāv prātā pie soliem pienaglotās meijas, kuras droši vien palikušas no pēdējā dievkalpojuma.”
Zudusilatvija.Lv raksta: “Birzgalē 1567.gadā tika
uzcelta baznīca un atklāts pastorāts. Vēlāk izveidojās Lindes - Birzgales
evaņģēliski luteriskā draudze. 1730.- 1740.gadā uzcēla jaunu baznīcu, 1775.gadā
baznīcas torni. 1888.gadā baznīcu pārbūvēja, iebūvēja A.Martina ērģeles un
iegādājās vācu gleznotāja Junkera altārgleznu "Kristus pie krusta".
1965.gadā baznīcu sagrāva un tās vietā 1975.gadā uzcēla ciema padomes ēku.
1990.gadā darbību atjaunoja Birzgales evaņģēliski luteriskā draudze, ciema
padomes ēkā iesvētīja draudzes kapelu, kuru kopš 1994.gada izmanto arī
jaundibinātā katoļu draudze.”
Adrese: Ķeguma novads, Birzgales pagasts, Birzgale, Lindes iela
