(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
(Senāks foto)
Vietvārds Bilderliņi cēlies no Lielupes pārcēlāja Jāņa Bildringa (Büldring) vārda, kuram Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 1495. gadā nodeva lēnī šo apvidu un plostu, bet 1516. gadā arī krogu ceļotāju izmitināšanai. 1922. gadā Bilderliņu muižu pārdēvēja par Bulduriem.
Valters fon Bildrings, jādomā Jāņa Bildringa pēctecis, 1655. gadā savu
muižu pārdeva Kurzemes hercogam Jēkabam. Kopš tā laika Bulduri kļuva par valsts
("kroņa") īpašumu. Kad 1783. gadā šo apvidu pievienoja Krievijas impērijai,
agrāk hercogam piederējušās Bulduru muižas sastāvā tika uzskaitīts krogs un
zemnieku mājas Putni, Sviesti, Dūči, Viņķi, Jukani, Spendoļi, Vēzeles, Reķi,
Lorenči, kā arī Dubultu krogs. Muižu sākotnēji iznomāja kambarjunkuram
Mirbaham, vēlākie tās īpašnieki bija Neišelers, Mēdems un Karolīne Volfa
(1833-1845). 1826. gada dvēseļu revīzijas aktos minēts, ka Bulduros mituši 193
iedzīvotāji.
Pēc 1824. gada vētras Lielupes grīva paplašinājās tādā mērā, ka Buļļu pārceltuvi
pie Vārnukroga likvidēja un ierīkoja jaunu pie Bulduru muižas. 1826. gadāa pie
pārceltuves uzbūvēja plosta krogu. Kopš 1830. gadiem Bulduri kļuva par populāru
rīdzinieku peldvietu, uz kuru no Rīgas varēja nokļūt pa purvainajā Lieknā
uzbūvētu dambi, pārceļoties pār Lielupi ar plostiem, kas vienā reizē varējuši
pārcelt pat 32 zirgu ekipāžas. Ar 1833. gadu sestdienās un svētdienās no Rīgas
līdz Bulduru pārceltuvei kursēja diližanse, bet pārceltuves otrā pusē cita
diližanse pasažierus aizveda līdz Dubultiem un Mellužiem. 1833. gadā uz muižas
zemes sāka iznomāt gruntsgabalus vasarniekiem. 1844. gadā trīs reizes nedēļā no
Rīgas uz Dubultiem sāka kursēt tvaikonis "Unitij" un 1847. gadā arī
tvaikonis "Ranger" ar pieturas vietu Bulduros. 1875. gadā uz Bulduru
muižas zemes bija uzceltas apmēram 400 vasarnīcas. Reizē ar Rīgas-Tukuma dzelzceļa atklāšanu 1877. gadā
izveidoja Bulduru dzelzceļa staciju. 1910. gadā bijušajā Bulduru muižā
izveidoja Bulduru dārzkopības vidusskolu, kas bija pirmā dārzkopības mācību
iestāde Latvijā. Bulduros
likti pamati latviešu daiļdārzniecībai. Jau 1910.gadā muižā organizēti pirmie
dārzkopības kursi tieši latviešu jauniešiem. Gadu vēlāk uzcelta pirmā mācību
ēka, kuras būvniecībai 20000 zelta rubļu dāvinājusi Šoha firma ar novēlējumu:
"Latviešu jauniešiem, latviešu valodā, dārzkopības apmācībai". Var
lepoties ar to, ka šeit vienmēr mācības notikušas tikai latviešu valodā, lai
arī zinības te apguvuši arī ārzemju jaunieši. Zviedri, poļi un lietuvieši
apguva latviešu valodu, lai varētu te mācīties. Pirmā skolas ēka pašlaik gan ir
avārijas stāvoklī un to jau daudzus gadus nelieto.
Adrese: Jūrmala, Viestura iela 6