Kungu māja bija koka divstāvu ēka ar mansarda jumtu, terasi, verandu un pagrabiem. Mājas kungu galu apdzīvoja Rautenfeldi, muižas vienkāršāko galu apdzīvoja arī citi ļaudis. Muižas komplekss kā īpašnieku vasaras mītne kalpojusi vismaz līdz Pirmajam pasaules karam. Kopš 1925.gada, kad Elizabete Emilija Bērens fon Rautenfelde pārņēma muižu, muiža tika pārveidota par īres māju. Kungu mājā 1928. gadā bija 14 dzīvokļi un tikai pirmais dzīvoklis bijis domāts kādam no Rautenfeldiem — Elizabetei Emilijai. Tolaik viena kāpņu telpa bija un palika no koka, bet otra pārveidota par mūrētu un velvētu čaulu. Ēkas ārpuse palika kā agrāk. Agrāk ēku kompleksā bija arī citas celtnes — zirgu stallis - kūts ar 2 dzīvojamām telpām (nojaukts 1938.g.), kalpotāju dzīvojamā mājiņa (netālu no muižas ēkas, vēlāk līdzās uzcelti malkas šķūnīši).
Pēc Pirmā pasaules kara ēkai bija daļēji izdedzis jumts, ko pielaboja,
iespējams, paši Rautenfeldi. Līdz 1940.gada 17.jūnijam Rautenfeldi ēkas pārbūvi
paspēja pabeigt tikai par 80%, un pārējos darbus pēc nacionalizācijas jaunie
saimnieki pabeidza haotiski, tā ka celtne vismaz jumtu veidojumā pilnībā
neatbilda sākotnējam projektam.
Īres nams ar 14 dzīvokļiem kā tāds turpināja kalpot arī krievu okupācijas laikā.
Pārbūves notika arī pēc 2. pasaules kara: ēkas terase nojaukta, verandas vietā izbūvēts dzīvoklis, izbūvēti 2 gari ķieģeļu skursteņi, kā arī izdarītas citas izmaiņas. Ēka zaudēja savu sākotnējo ārēji diezgan komplicēto, simetrisko izskatu, tomēr paturēja īres nama būtību. Tā tika apšūta ar tumšsarkani brūniem koka dēļiem, daļa jumta ir ar krāsota skārda, daļa ar šīfera segumu.
Tagad ēka ir diezgan nolaista, nesakopta apkārtne. Tomēr saglabājusi kaut ko no senatnīgā majestātiskuma. Māja un zemes nogabals ap to tika atdots atpakaļ tās īpašnieku pēctečiem — Rautenfeldu ģimenei, no kā viena ceturtdaļa jau ir pārdota mājas pieciem jauniem līdzīpašniekiem.
Ja vēl pirms dažiem gadiem ap muižas ēku pletās par mežu pārvērties parks, pēdējos gados tas tiek aizbūvēts un ēka kļūst nepamanāma.
Tiem, kam interesē garāka izpēte, tad te var izlasīt rakstu par Bieriņu muižas vēsturi - http://marupite.lv/bierinu-muiza...
Īres nams ar 14 dzīvokļiem kā tāds turpināja kalpot arī krievu okupācijas laikā.
Pārbūves notika arī pēc 2. pasaules kara: ēkas terase nojaukta, verandas vietā izbūvēts dzīvoklis, izbūvēti 2 gari ķieģeļu skursteņi, kā arī izdarītas citas izmaiņas. Ēka zaudēja savu sākotnējo ārēji diezgan komplicēto, simetrisko izskatu, tomēr paturēja īres nama būtību. Tā tika apšūta ar tumšsarkani brūniem koka dēļiem, daļa jumta ir ar krāsota skārda, daļa ar šīfera segumu.
Tagad ēka ir diezgan nolaista, nesakopta apkārtne. Tomēr saglabājusi kaut ko no senatnīgā majestātiskuma. Māja un zemes nogabals ap to tika atdots atpakaļ tās īpašnieku pēctečiem — Rautenfeldu ģimenei, no kā viena ceturtdaļa jau ir pārdota mājas pieciem jauniem līdzīpašniekiem.
Ja vēl pirms dažiem gadiem ap muižas ēku pletās par mežu pārvērties parks, pēdējos gados tas tiek aizbūvēts un ēka kļūst nepamanāma.
Tiem, kam interesē garāka izpēte, tad te var izlasīt rakstu par Bieriņu muižas vēsturi - http://marupite.lv/bierinu-muiza...
Nojaukta 2018.gada rudenī. 2020.gadā uzbūvēta no jauna un izskatās kā kopija nojauktajai ēkai.
