Muiža jau no 1570.gada pieder Zībergu dzimtai. Pēdējā Zībergu dzimtas pārstāve Izabella Helēna fon Zīberga, apvienojot savas Pilskalnes un Kazimirišķu muižas ar vīra Mihala Plātera īpašumiem, savienoja arī uzvārdus.
Pils celta ap 1896.gadu Jozafatam Plāteram-Zībergam. Īpašnieku dzimtā ir tradīcija izmantot poļu-itāļu arhitektu Janu Leandro Markoni. Būvdarbus vadījis Rīgas būvuzņēmējs Dzērve. Tā kā 20.gadsimta 50-os gados veikta trešā stāva izbūve, kuras rezultātā tika iznīcināts mansards, pils daudz zaudējusi no savas kādreizējās pievilcības. (D.Bruģis “Historisma pilis Latvijā”)
Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas ēkas – virtuves ēka, pārvaldnieka māja, ledus pagraba namiņš, dzirnavas, vairākas citas saimniecības ēkas, parks un arī greznie vārti. Muižas pilī iekārtota skola, bet skolas iekštelpās par grāfu laikiem saglabājušies vien stāsti: kādi te bijuši bronzas kroņlukturi ar kristāla piekariem un antīkas mēbeles, kas vestas no Parīzes. Grāfam arī bijusi iespaidīga bibliotēka, kurā glabājušās pāri par tūkstoš grāmatām. Sienas bija apvilktas ar sarkanu damastu, un salonos atradās itāļu gleznotāju darbi un liels 13.gadsimta gobelēns. Pirmā pasaules kara laikā visas greznās mēbeles, mākslas darbi un grāmatas tika aizvestas uz Pēterburgu un nodotas uzglabāšanā Ermitāžā. Ģimenei atgriežoties no trimdas Somijā, mākslas darbus atrast vairs neizdevās. Arī Bebrenes pilī palikušie kamīni un iekārtas bija pazudušas. Taču tagad mācību iestādes zāles ir atjaunotas un ieturētas sendienu stilā, šeit ieejot ir sajūta, kā ienākot pilī.
Bebrenes kapsētā saglabājusies arī grāfu dzimtas kapliča.
Adrese: Ilūkstes novads, Bebrenes pagasts, Bebrene
