20. gadsimta 20. gados Rīgā sāka parādīties pirmie kinoteātri, bet 30. gadu beigās visā Latvijas teritorijā darbojās jau vairāk kā simt kinoteātru, no kuriem daļa bija ceļojošie – ar pārvietojamu tehniku apbraukāja lauku rajonus, rādot filmas skolās, kultūras namos un citās iestādēs. Bauskā „kustīgās bildes” sākotnēji rādīja Tirgus laukumā uzslietā teltī tagadējā Bauskas Novadpētniecības un Mākslas muzeja pagalmā, savukārt 20. gados arī Bauskas Valsts vidusskolā.
1934. gadā Aizsargu namā (tagadējais Kultūras nams) darbu uzsāka kinoteātris „Lido”. Starpkaru periodā Bauskā darbojās arī kinoteātris „Dzintars” (tagadējā Plūdoņa ielā, servisa „Palīgs tavam auto” ēkā), kas pēc Otrā pasaules kara ieguva nosaukumu „Progress”.
1952. gadā pilsētas centrā, Uzvaras ielas galā, tika sākta kinoteātra celtniecība. Kino „Uzvara” tika atklāts pēc diviem gadiem – 1954. gada 12. septembrī. Ēka celta pēc Z.Broda tipveida projekta. Tieši tādi kinoteātri ir arī Viļņā, Minskā un Novobeļicā. Kinoteātris projektēts neoklasicisma stilistikā, jeb tā dēvētajā „Staļina klasicismā”, kam raksturīgas greznas detaļas (kolonnas, plafoni, ornamentālas joslas) kombinācijā ar padomju un tautisko simboliku. Kinoteātra iekšējo apdari veidoja kombināts „Māksla” tēlnieka Mārtiņa Zaura vadībā. Viņš pašrocīgi darinājis kolonnu kapiteļus, dekoratīvo joslu reljefus un citas detaļas. Savukārt eleganto sienu un griestu gleznojumu autors ir baušķenieks Mārtiņš Mazurs. Abu mākslinieku ieguldītais darbs kino ēkas apdarē padara to par unikālu objektu ne tikai Bauskas, bet visas Latvijas kontekstā. Kinoteātrī ir viena zāle ar 350 skatītāju vietām un plašs foajē. Filmas tika demonstrētas uz Padomju Savienībā ražotas tehnikas. Kino ēkas otrajā stāvā bija ierīkota lasītava, kur apmeklētāji pirms seansiem varēja šķirstīt jaunākos žurnālus un laikrakstus, bet foajē rotāja Ļeņina biste ar viņa teikto: „No visām mākslām svarīgākā ir kino”.
2006. gadā kinoteātra ēka iekļauta Valsts Kultūras pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes piemineklis.
Filmas kinoteātrī tika demonstrētas līdz 2002. gada beigām, kad skatītāju trūkuma dēļ darbs tika pārtraukts. Kinoteātra ēka tika nodota privatizācijai, taču ieinteresētos uzņēmējus neapmierināja privatizācijas līguma punkts par obligātu kino demonstrēšanas saglabāšanu, jo tas nespētu atpelnīt ēkas modernizācijā ieguldītos līdzekļus.
Kinoteātris vairākus gadus stāvēja tukšs, līdz 2005. gadā to īpašumā ieguva SIA „Bauskas pakalpojumi”, gatavībā izmantot ēkas sniegtās iespējas. Viena no iecerēm bija izbūvēt tajā peldbaseinu, tāpat tika apspriesta iespēja šeit pārcelt Bauskas Centrālo bibliotēku vai ierīkot koncertzāli un kultūras centru. Diemžēl ilgstošas nesaskaņas ar zemes īpašnieku liegušas kinoteātra ēkā attīstīt ekonomiski izdevīgu uzņēmējdarbību.
2012. gadā jauniešu biedrība „Strops 39” uzsāka aktīvu rīcību finansējuma piesaistei ar mērķi atjaunot kinoteātra darbību Bauskā, tomēr arī šie centieni beidzās neveiksmīgi. Lielākie ieguldījumi nepieciešami ēkas labiekārtošanai un iekšējās apdares restaurēšanai, kā arī piebrauktuves izveidei.
2015. gadā Bauskas kinoteātris nonācis jauna īpašnieka rokās.
Adrese: Bauska, Kalna iela 5
