Rāda ziņas ar etiķeti Bauskas Valsts ģimnāzija. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Bauskas Valsts ģimnāzija. Rādīt visas ziņas

06.06.24

Bauskas Valsts ģimnāzija

 

                                                               (1930-to gadu foto)


 
                                                                   (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

 

Šī ir 20.gadsimta 20.-30.gadu lielākā Bauskas sabiedriskā būve. Arhitekts J.Neijs skolas namu bija iecerējis tolaik populārā tautiskā romantisma stilā. Skolas ēkas celtniecība sākās 1926.gadā. 1930.gada 6.janvārī izbūvētajās telpās mācības sāka pilsētas pamatskola, bet 1934.gadā uz jaunajām telpām pārcēlās arī Bauskas Valsts ģimnāzija. 1944.gada vasarā, kad pilsētai tuvojās fronte, skola pārgāja strādāt uz citu ēku, jo šajā ierīkoja hospitāli ievainotiem karavīriem. Pēc 1944.gada septembra kaujām par Bausku, no staltās skolas celtnes pāri palika tikai apkvēpuši, sagrauti mūri. Pēc kara ēku atjaunoja. Mācības tajā 1951.gada 1.septembrī atsāka Bauskas 1.vidusskola. Atjaunošanas gaitā ēkai izbūvēja ceturto stāvu, bet neatjaunoja tornīti. 1975.gadā skolas ēkai piebūvēja jaunu korpusu. 2013.gadā reizē ar skolas rekonstrukciju tiek no jauna izbūvēts skolas tornītis.

1937.gada “Bauskas vēstnesis” raksta: “Bauskas valsts ģimnāzija, sakarā ar saviem tikko nosvinētiem 18 gadu pastāvēšanas svētkiem, saņēmusi dāvinājumu no Bauskas draudzes mācītāja G. Tāra Ls 50 apmērā, kas domāts kā ierosinājums un pamats īpašam fondam, lai ģimnāzija jau tuvākā nākotnē varētu tikt pie sava skolas karoga. Izsakot sirsnīgu pateicību mācītājam G. Tūra kungam, kā pirmam dāvinātājam karoga fondā, ģimnāzijas vadība lolo cerības, ka minētais laipnais ierosinājums atradīs piekrišanu arī citos skolas draugos un labvēļos, un pirmajam ziedotājam sekos vēl turpmākie. Ģimnāzijas karoga zīmējuma izstrādāšanu laipni uzņēmies mākslinieks A. Nullītis.

1942.gadā “Bauskas vēstnesis” raksta: “1940. gadā pēc asinskāro boļševiku bandu iebrukšauas mūsu zemē, saimnieciskā un kulturālā dzīve tika dezorganizēta, jo tās priekšgalā stājās komunistu rokas puiši — zagli, krāpnieki un “sociālistiskās tēvzemes dēli" ar vairākgadīgn “stāžu” komunisma mācībās, cietumā sēdēšanu un dažādu noziegumu pastrādāšanā. Šis baigais pārbaudījumu gads bija jāpiedzīvo arī mūsu skolām, sevišķi ģimnāzijām. Skolām izraudzīja jaunus vadītājus, kuru uzdevums bija skolās iznīcināt nacionālo garu un skolas kārtību pārstādīt tā, lai mēs “atpalikusī" republika varētu panākt citas republikas. Bauskas ģimnāzijā mācību gada ievadījumā piedalījās vairāki partijas “dižvīri". Kad jaunais bolševistiskais direktors Miesnieks bija beidzis sava slavas dziesmu “vispasaules tēvam" Staļinam, katedrā kāpa Bauskas miliču “valdnieks" un pagrīdnieks Birznieks un stāstīja dažādus labumus, ko jaunatne saņemšot no padomijas, bet skolas jaunatne šos solījumus uzņēma vienaldzīgi un gaidītās skaļās sajūsmas vietā atskanēja klusi nicināšanas smiekli. Tā jau skolēni pirmā dienā parādīja savu nacionālo nostāju. Sākot mācības, klasēs ievēlēja jau iepriekš boļševiku partijas izraudzītos. Tie vēlāk iegāja arī skolas komitejā un kārtoja visas klases lietas komunistiskā garā, kā arī uzraudzīja skolnieku nostāju. Šinī darbā sevišķi izcēlās komjaunieši Brants, Stūris, Kanceris, Bille un citi. Branta, Stūra un Kancera nopelns ir arī tas, ka vairāki skolas audzēkņi tagad klīst plašajās Krievijas tundrās. Pie sienas avīzēm, kurn uzdevums bija nebeidzami slavēt lielāko pasaules slepkavu — Staļinu un citus bendes, nācās strādāt pēc mācībām, kādēļ arī atlika maz laika mācību sagatavošanai. Bez tam skolā darbojās dažādi pulciņi, kuri galvenā kārtā gatavoja dažādus priekšnesumus komunisma un to vadoņu slavināšanai. Skolēni tad kā „prāģeri" braukāja apkārt pa pagastiem, musinādami cilvēkiem prātus ar dažādiem komunistu samurgojumiem. Protams, ka tas viss atstāja iespaidu uz mācību gaitu, bet nacionāli domājošie skolotāji šeit nevarēja nekā darīt, jo tos uzmanīja komunisti un komunistu kalpībai daži pārdevušies skolēni.
1941. gada jūnijā, kad notika latvju tautas iznīcināšanas akcija — izsūtīšana, netika taupīti arī skolēni. Kopā ar vecākiem naktī no gultām izrauti un uz padomiju aizvesti vairāki skolas audzēkņi. Skolotāju saimei šinī reizē kā par brīnumu izdevies palikt neskartai. Tagad pēc atbrīvošanas no boļševiku jūga, skolā rit disciplinēts darbs pieredzes bagātu audzinātāju vadībā. Dibinās sporta pulciņi, kas rod sevišķi atsaucību skolēnu saimē. Skolā tagad brīvi atkal skan latvju tautas dziesmas un valoda”.

 

 

Adrese: Bauska,  Uzvaras iela 10