(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Foto no A.Caunes grāmatas "Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem)
Baltā muiža izveidojusies jau 17.gadsimtā, taču mūsdienās labāk zināma 18.gadsimta otrā pusē celtā baroka stila ēka. Muižiņa līdz mūsdienām nav saglabājusies. Muižiņa atradusies Spilves pļavu malā, uz Krēmeru muižas zemes.
1767. gadā to no birģermeistara Hermaņa Vites fon Nordeka (Witte von
Nordeck) atraitnes nopirka tolaik Rīgas muitas vecākais inspektors, vēlāk
valsts padomnieks, Pēterburgas un Rīgas kamerālvalžu loceklis Hermanis Dāls (Hermann
Dahl). Dāls bija ieceļojis no Sāmsalas, Kuresāres un nebija saistīts ar
Rīgas vācu tirgotāju aprindām, viņš kā valsts ierēdnis centās sekmēt brīvu
konkurenci pilsētas ekonomikā un Katrīna II izmantoja viņa ārējās tirdzniecības
eksperta zināšanas. Savukārt Rīgas konservatīvajās tirgotāju aprindās viņš šī
iemesla dēļ nebija ieredzēts, birģermeistars J.K. Švarcs rakstīja, ka Dāls
dzimis Rīgai par lāstu.
Dāls 18.gadsimta trešajā ceturksnī uzcēla baroka stila vasaras mītni,
izveidoja greznas itāliska stila terases. Šī laika muižiņa 1793.gadā iemūžināta
J.K.Broces zīmējumā. 18. gadsimta beigās muižu (un Dāla amatu) mantoja Rīgas
muitas vecākais inspektors, Dāla māsasmeitas vīrs Hermanis Frīdrihs Mellers (Hermann
Friedrich Möller), kura vārdā sāka dēvēt arī muižiņu.
Ap 18. un 19.gadsimta miju šeit tika uzcelta cita, tradicionālāka izskata
vienstāva ēka ar mansarda jumtu un mezonīnu, muiža zaudēja greznas vasaras
mītnes raksturu. 19. gadsimta vidū Balto muižu nomāja agronoms, latvietis
Aleksandrs Rēze, kurš apkārtējos laukus izmantoja lauksaimniecībā. 1860.gada
30.augustā Baltajā muižā pie A.Rēzes Pārdaugavas latvieši tikās ar
jaunlatviešiem Krišjāni Valdemāru, Bernhardu Dīriķi un Juri Caunīti, cenšoties
dibināt Latviešu rakstniecības biedrību, ko pēc Rīgas vācu aprindu spiediena
tomēr neļāva.
No 19.gadsimta beigām līdz
1920-tajiem gadiem muiža atradās fon Bukshevdenu dzimtas īpašumā. 1920-to gadu
beigās un 1930-jos gados tā piederēja H. un E.Universiem.
Savās atmiņās Anšlavs Eglītis apraksta, kā viņa tēvs noīrējis muižas kungu māju 1920.gada vasarā - tolaik ap muižu vēl bija maz skarta, interesanta dabiskā ainava. Vēl 1930-jos gados ap muižu pletās ainavu parks, kurā atradās arī Baltās muižas baronu kapenes - Ozolkalns.
Baltajā muižā vasaras pavadījis arī lidotājs Herberts Cukurs un rakstnieks Viktors Eglītis.
Muižas ēkas 1944.gadā nodedzināja pats īpašnieks E.Universs brīdī, kad tai tuvojās padomju armija.
Savās atmiņās Anšlavs Eglītis apraksta, kā viņa tēvs noīrējis muižas kungu māju 1920.gada vasarā - tolaik ap muižu vēl bija maz skarta, interesanta dabiskā ainava. Vēl 1930-jos gados ap muižu pletās ainavu parks, kurā atradās arī Baltās muižas baronu kapenes - Ozolkalns.
Baltajā muižā vasaras pavadījis arī lidotājs Herberts Cukurs un rakstnieks Viktors Eglītis.
Muižas ēkas 1944.gadā nodedzināja pats īpašnieks E.Universs brīdī, kad tai tuvojās padomju armija.
Mūsdienās Spilves ielā, kas ir
kā Baltās ielas turpinājums, atrodama daļa no Baltās muižas alejas. Ap Spilves
ielas 21.namu atrodas kāds dižozols, kurš, iespējams,
no 18. gadsimta beigām līdz pat 20. gs. sākumam bijis Baltās muižas ainavu
parka sastāvdaļa. Tādējādi koka vecums varētu būt vairāk nekā 200 gadi.
Adrese: Rīga, apmēram Baltā iela 27,
Spilves iela 5 un tālāk