(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
.JPG)
.JPG)
1825. gadā skolotājs Alberts Holanders
(1796-1868), šveiciešu pedagoga Johana Heinriha Pestalocija audzēknis,
Vecbrenguļos nodibināja privāto skolu. 1826. gadā viņš nopirka Bērzaines muižu
pie Cēsīm un pārcēla uz turieni savu skolu. 1837. gadā skolā atvēra visas
ģimnāzijas klases un tā ieguva Bērzaines ģimnāzijas nosaukumu. Mācību valoda
bija vācu valoda un tā tika uzskatīta par par vienu no labākajām Baltijas
ģimnāzijām. Pēc A. Holandera Bērzaines ģimnāziju vadīja Martins Loflers
(1861-1869) un viņa dēls Alberts Loflers (1869-1882).
1882.
gadā par Vidzemes
bruņniecības līdzekļiem uzcēla pašreizējo skolas ēku un skola ieguva
iepriekšējā gadā nogalinātā Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra II
vārdu.
Baltijas rusifikācijas laikā 1889. gadā Krievijas impērijas Tautas
izglītības
ministrija pavēlēja ģimnāzijai pāriet uz krievu mācību valodu, ko
Vidzemes
bruņniecība noraidīja, tādēļ 1892. gadā ģimnāziju slēdza. Pēc 1905.gada
revolūcijas nemieru apspiešanas ģimnāziju no jauna atvēra 1906. gadā.
Pēc Pirmā
pasaules kara sākuma 1915. gadā ģimnāziju slēdza un tās telpās iekārtoja
krievu
12. armijas štābu un kara hospitāli. Šajā laikā te, pabeigusi ātros
medicīnas kursus, par palīgmāsu sāka strādāt Briņķpedvāles un
Jaunpagasta muižas īpašnieku meita Ģertrūde fon den Brinkena, vēlāk slavena vācbaltu rakstniece un dzejniece. Sākuma iecere bijusi apkopt ievainotos vācu karavīrus, bet tie šeit neesot vesti. Vēlāk dažādos laika posmos ģimnāzijas ēkā atradās Cēsu
valsts vidusskola, Cēsu skolotāju seminārs un Cēsu skolotāju institūts. Kopš
1954. gada - Cēsu sanatorijas mežaskola, kur ārstējas ar astmu slimie bērni.
Visvecākā ēka skolas teritorijā
ir celta 1813. gadā un atrodas apmēram 100 m no skolas ēkas. Bērzaine savu
nosaukumu ieguvusi no nelielās Bērzaines muižas (vāciski - Birkenruh), bet tā
savukārt no bērzu birzīm, kas senatnē to ieskāvušas.
Adrese: Cēsis, Bērzaines iela 34 , Dārtas iela 1
