(Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)
1994.gada “Neatkarīgajā cīņā” Arvīds Plaudis
raksta: “Taurenes pagastā mazas un
neatlaidīgas upītes dodas uz Gauju, šķērsojot Vidzemes augstieni. Kaut gan
ūdens to gultnēs lāso kautrīgi kā no cauras krūzes, ielejās sakrājas vētraini
ezeri. Lielākais ir Bānūzis, kas atgādina kalnu ezeru ar mežos šalcošiem
krastiem. Pie Bānūža paceļas senču pilskalns, kā arī vecā, mīlīgā Apšu baznīca.
Ejot pa tālajiem lielceļiem, es nonācu ezera austrumu krastā pie Stūriņu mājām,
un turienes vecenīte man pastāstīja teiku par Velna akmeni. Pirms sešām
paaudzēm ezera krastā, kur tagad atrodas Stūriņu kūts, bijusi rija. Tajā
tīrījis linus vecs vīrs. Divpadsmitos naktī pēk šņi sākuši dziedāt visi
apkārtnes gaiļi. Ezers šalcis un krācis. No rīta, kad linu tīrītājs gājis uz
māju, ceļš gar ezeru bijis nosēts ar akmeņiem, kas agrāk dusējuši Bānūžu ezerā.
Tonakt ezera krastā parādījies arī Velna akmens. Parasti šajā vārdā tauta dēvē
kulta akmeņus. Velna akmens (2,2x4,4x4,5 m) iegrimis sūnās, smiltīs un pērnajās
lapās netālu no Stariņiem. Paslēpies biezoknī, tas lūkojas uz Bānūzi un droši
vien gaida, kad viesulis to ieraus atpakaļ ezerā.”
Adrese: Vecpiebalgas novads, Taurenes pagasts, Bānūži