(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Muižas ēka senāk)
Pirmās ziņas par muižu ir no zviedru laikiem,
tās īpašnieks bijis fon Vallenšteins. Vēlāk īpašnieki mainījās, tie
bijuši gan fon Albedili, gan fon Gaveli. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Zīversi.
Muižas komplekss izvietojies pie Auciema ezera. Kungu māja klasicisma
stilā celta 19. gadsimtā, pārbūvēta 19. un 20. gadsimta mijā. Tā ir vienstāva
garenbūvapjoma ēka, celta klasicisma stilā. Galvenā ieeja - ar asimetriski
galvenajā fasādē izvietotu lieveni ar portiku, kuru rotā koka kolonnas uz
akmens bāzēm. Sienu konstrukcija oriģināla - pamatkorpusa guļbūves sienas no
ārpuses apšūtas ar ķieģeļiem, atstājot vēdināšanai gaisa šķīrējkārtu, apmestas.
Apmetumā veidots dekoratīvs stūru rustojums. Zelmiņi darināti pildrežģu
tehnikā. Saglabājušās oriģinālas pildiņu durvis ar metālkalumiem. Ēkai
aizmugures fasādē piebūvēta virtuve. Padomju okupācijas laikā kungu mājā
atradies klubs, vēlāk izvietoti dzīvokļi.
Īpatnēja laukakmeņu mūra klēts, uzcelta 1851. gadā. Tās vaļējo klētspriekšu
rotājušas kungu mājai līdzīgas koka kolonnas. Klēts avārijas stāvoklī.
Parkā veidotas garas alejas, koku grupu stādījumi. Parku
caurvij neliela upīte, kuru šķērso vairāki velvēti akmens tiltiņi.
Muiža renovēta 2010.gadā un šobrīd pilda Tautas nama funkcijas – tajā atrodas
trenažieru zāle, notiek pasākumi, kā arī ir iespējams sarunāt naktsmītnes.
