(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Apes muižas zeme
līdz 1690. gadam bijusi lēņi un kā pirmais lēņu vīrs minēts Gerhards Hope. No
viņa vārda cēlies Apes nosaukums. Muižas ēkas - kalpu māja, klēts, kūts -
celtas 19. gadsimta beigās, bet kungu māja un personāla dzīvojamā ēka - 20.
gadsimta sākumā.
Mainoties dažādām lielvarām arī Apes muiža gājusi no rokas rokā, līdz 1889.
gadā par tās īpašnieku kļūst brīvkungs Aksels fon Delvigs (1851. - 1916.). Viņš
sācis saimniecisko darbību ar septiņiem zelta rubļiem kabatā un īsā laikā
izveidojis paraugmuižu ar plašu saimniecību (lopu muižiņu, pienotavu, siera
pagrabiem, diviem kaļķu cepļiem). Līdz ar saimniecisko attīstību pie muižas
pils sāka veidoties tirdzniecības un amatniecības centrs, kam barons Delvigs
pasūtīja pat apbūves plānu.
Caur Api tika izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija ar staciju - Ape.
Muižas pili ieskauj parks (tagad
- rajona nozīmes aizsargājama dabas teritorija), centrālās ēkas rietumu pusē
veidots parādes pagalms, bet austrumu pusē - terasēta nogāze ar koku grupu
ieskautām laucēm un rindu stādījumiem gar autoceļu.
Apes muižas centru 1924. gadā iznomāja Apekalna lauksaimniecības biedrībai
Lauksaimniecības skolas vajadzībām. 1938. gada rudenī baroni atstāja savus
īpašumus un devās uz Vāciju.
Padomju okupācijas laikā muižas ēkas nacionalizēja. Vācu okupācijas laikā
šeit bijis hospitālis un komandantūra. Pēc kara piecus gadus -
Lauksaimniecības skolas kopmītnes. 1950. gada 3.oktobrī te savu darbību sāka
Apes slimnīca ārsta (vēlāk - LPSR nopelniem bagātā) Leona Džeriņa (1915. -
1972.) vadībā. Slimnīca te bija līdz 1996.gadam. Ēkā veiktas pārbūves, remonti.
Kopš 1996. gada muižas ēkā iekārtota Alūksnes pansionāta Apes filiāle. 2005.
gadā Apes muižas pils cieta ugunsgrēkā. Pašlaik ēka pamesta un izdemolēta. (izmantoti
materiāli no nekropole.info)
Adrese: Apes novads, Ape, P19 malā