18.gadsimtā Anniņmuižā bija koka dzīvojamā ēka, kūts un stallis. 19.gadsimta pēdējā ceturksnī sāņus no iepriekšējā muižas centra tika uzcelta dzīvojamā ēka un izveidots regulāra plānojuma parks. Eklektisma stilā veidotās celtnes projekta autors nav zināms. Muižas ēka tika demolēta 1905. gadā, bet pēc I Pasaules kara ēka ilgāku laiku palika izpostīta, vēlāk atjaunota. Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā Anniņmuižā dzīvojušas ievērojamas inteliģentu ģimenes, toties padomju okupācijas gados pagrabstāvā pat turētas cūkas. Pēc atmodas, kad šis arhitektūras piemineklis pārgāja valsts īpašumā, tur mājvietu uz laiku rada dažādi kantorīši. Tiem nerūpēja ēkas izskats, kas kļuva aizvien bēdīgāks. Un tad 1995. gadā muižiņa sagaidīja savu glābēju. LU Pedagoģijas fakultātē par mācībspēku atnāca strādāt Juris Leitāns. Viņš topošajiem skolmeistariem sāka ierādīt metālapstrādes, tekstilmākslas un citas lietišķās mākslas gudrības. Bija nepieciešamas telpas, kur ar visu to darboties. Tepat līdzās senatnīgajā ēkā - telpu vai cik, bet visas gaužām bēdīgā stāvoklī. Juri grūtības nekad nav biedējušas, un viņš ķērās pie lietas: kopā ar studentiem stutēja, zāģēja, krāsoja. Jāpateicas arī fakultātes profesorei Alīdai Krūzei. Viņa ieguldījusi lielu darbu, lai te 2.stāvā taptu Pedagoģijas muzejs.
Līdz pat 19.
gadsimta sākumam Anniņmuiža bija pazīstama ar Meinera muižas (Meinershoff;
Meyners Hof) nosaukumu. Pirmo reizi minēta 1595. gadā. 1768. gadā Kleistu
muižas īpašnieks Gothards fon Fēgezaks (Gotthard von Vegesack) Meinera muižu
iznomāja Zolitūdes īpašniekam Oto fon Fītinghofam Šēlam (Otto von Vietinghoff
gen. Scheel). Kad Fītinghofs salaulājās ar Annu Ulriku fon Minihu, muižiņa tika
pārdēvēta viņas vārdā. Bieži tika rīkotas balles, teātra izrādes, tāpēc tautā
muižiņu sāka dēvēt par "lustīgo muižu". 1795. gadā Oto fon Fītinghofa
atraitne Anna Ulrika Meinera muižu kopā ar Zolitūdi un Šampētera muižu pārdeva
Oto Heinriham fon Igelstrēmam. 1817. gadā muižas īpašnieks bija maiznieks
Georgs Losbergs. Turpmākajos gados muižai nepārtraukti mainījās īpašnieki.
1842. gadā to ieguva J. E. Šmids, 1843. gadā – N. Hills. 1849. gadā muiža
piederēja kurpniekam J. K. Villemsonam, 1851. gadā – tirgotājam Kārlim
Ferdinandam Milleram. 1889. gadā muiža nokļuva māklera K. Jensena īpašumā. Viņa
dzimtai Anniņmuiža piederēja līdz pat 20. gadsimta 20-iem gadiem.
Adrese: Rīga, Jūrmalas gatve 76 , aiz LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
