15. gadsimtā muižas teritorija ietilpusi
Slagūnes vakā (Zemesgrāmatā). 1561. gadā, pēc Livonijas ordeņa sabrukšanas,
zemes nodotas bijušā Dobeles pilskunga barona fon Rekes Jaunpils pils novada
valdījumā. 1701. gada augustā, Zviedru kara laikā, trīs dienas Bērzes krastā
uzturējies pats zviedru karalis Kārlis XII (iespējams Karstajā kalnā). 1711.
gadā pēc lielā mēra epidēmijas, tiek celta Annas muižas baznīca. Sākotnēji tā
bijusi koka ēka, vēlāk 18. gs. vidū tā atjaunota jau kā mūra celtne. Ap 1800.
gadu barona fon Rekes dzimta uzsāk Annas muižas apbūvi. Tiek celta pati muiža
un tai piederošās saimniecības ēkas. 1810. gadā uzceļ arī barona vasaras
atpūtas vietu Brūnu muižu (Elisenhof). Ap to pašu laiku veidojas arī Pētermuiža
(Peterhof), kas arī ir barona fon Rekes īpašums. 1836. gadā Annasmuižas pagasta
teritorijā iekļauj arī Ausātu un Slagūnes muižas. 1850. gadā Annas muižā uzsāk
darbu vietējā skoliņa, kuru vada Irlavas skolotāju semināru beigušais skolotājs
Fr. Veinbergs. Vēlāk, ap 1880.gadu, ir Slagūnes skolas darbības sākums. 1920.
gadā Annas muižu zemes tiek sadalītas jaunsaimniecībām. Pēdējie barona fon Rekes
dzimtas locekļi apmetas uz dzīvi Brūnu muižā, bet 30-to gadu beigās emigrē uz
Vāciju. Ar 1920. gadu Annas muižas teritorija tiek pārdēvēta par Anneniekiem.
Pirmās brīvvalsts laikā Annenieki veidojas kā kultūras centrs. 1930. gadā pie
vecās muižas klēts tiek piebūvēts Tautas nams (daļēji par iedzīvotāju
saziedotiem līdzekļiem).
Par Annasmuižas apbūvi atrodamas visai
skopas ziņas. No muižas klēts pārbūvētais Tautas nams stāv tukšs. Tajā vēl kādu
laiku atpakaļ ir bijis veikals, par ko liecina izkārtne. Aiz Tautas nama var vērot
tādas kā muižas parka atliekas.
Adrese: Dobeles novads, Annenieku pagasts, Annenieki
