Annas muiža ir pieskaitāma Vidzemes visjaunāko muižu grupai, jo kā nestabila un nepatstāvīga saimnieciska vienība tā tika izveidota tikai 17. gadsimta beigās, bet par patstāvīgu muižu ar savu apbūves centru – tikai 18. gadsimta otrajā pusē.
Lai gan muižas centrs tika veidots praktiski neapbūvētā vietā, tā
celtniecība dažādu faktoru dēļ ieilgusi, kā rezultātā veidojās haotiska apbūve.
Vienotā un kompozicionāli skaidrā sistēmā sakārtotas vienīgi trīs ēkas ap
parādes pagalmu – pils, klēts, stallis. No šīm ēkām saglabājusies vienīgi
klēts, kas pirms apmēram 70 gadiem pārbūvēta par tautas namu, bet vēlāk par
atpūtas bāzi.
Nevienai no ēkām celšanas gads un gaita līdz šim nav noskaidrota. Iespējams,
ka muižas arhīvs gājis bojā 1905. gadā, bet ārpus muižas atrodošie dokumenti
Latvijas Valsts Vēstures arhīvā nav nonākuši vai arī nav nokļuvuši to fondos.
Laikā no 1751. gada līdz apmēram 1780. gadam Annas muižas centrā, domājams,
bijušas tikai koka ēkas. Pirmās mūra ēkas, visticamāk, celtas laika posmā starp
1790. un 1830. gadu. Viena no pirmajām bija muižas pils, tad pat varēja būt
celta pārvaldnieku māja, klēts un stallis pie parādes pagalma.
Mazliet aplams varētu šķist parādes pagalma pavērsums, jo ceļš uz to ieved
no visai nenozīmīgas puses – Jaunskujenes; turpretī, galvenais – Nītaures ceļš
pienāk no sāniem. Taču nekā nepareiza te nav, jo muižas izkārtojums bija
atkarīgs no gleznainās un šķēršļotās vietas, no vēlmes pavērst skatus no pils
uz Annas (Nelabo) ezeru un tomēr veidot asimetrisku, klasicisma modei
atbilstošu parādes pagalmu, kas arī ticis paveikts.
Pie parādes pagalma šobrīd ir rekonstruēta muižas klēts par augstas klases
viesnīcu. Īpašnieks plāno atjaunot arī pils ēku tās sākotnējā vietā un 19.
gadsimta pirmajai pusei atbilstoša ārējā izskatā vai vismaz būvapjomā. Pašlaik
pils pamati ir restaurēti un apskatāmi viesnīcas priekšā.
Pārvaldnieka māja patlaban muižas centrā ir vēsturiski un arhitektoniski
vērtīgākā celtne. Šajā ēkā plānots saglabāt visas nozīmīgākās interjera
detaļas, ieskaitot senos logus un durvju apkalumus, kā arī plānojumu.
Annas muižas vēsture dziļi
saistīta ar visas latviešu tautas vēsturi. Izcilais latviešu dzīves pētnieks
Garlībs Merķelis muižā ieradās 1793.gadā, lai strādātu par mājskolotāju Tranzē
dzimtas bērniem, toreizējiem muižas īpašniekiem. Būdams pirmais Baltijas
vācietis, kas tik dedzīgi aizstāvēja latviešu tautas intereses, Merķelis te
vāca faktus, lai savos rakstu darbos cīnītos par latviešu tautas tiesībām un
atbrīvošanu no dzimtbūšanas. Annas iedvesmojušas Garlību Merķeli sarakstīt
sacerējumu «Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimteņa beigās», kas
iznākusi Leipcigā 1796.gadā. Viņa spalvai pieder vārdi, kas nu kļuvuši par Annu
moto: «...tikai miera un brīvības klēpī cilvēka gars attīstās savos
skaistākajos ziedos — mākslās.»
Adrese: Amatas novads, Zaubes
pagasts, Annas
