(Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Par Annas baznīcas celšanas laiku ziņas ir pretrunīgas. Kā baznīcas celšanas gads minēts gan 1660., gan 1692.gads (kad baznīcas tornī uzkārts metāla zvans). Bez tam minēts arī, ka baznīca uzcelta līdz 1686. gadam. Jādomā, ka pirmā Annas baznīca celta ap 1660. gadu. Tā atbilst 17.gadsimta Vidzemes lauku koka baznīcas tipam: vienkārša vientelpas būve no kaķētiem guļkokiem uz mūra pamata, ar kārniņu jumtu un nelielu koka tornīti. Baznīcas grīdu sedza dēļi, bet guļkoku sienas nebija krāsotas. Nebija arī nodalītas kora telpas. Gaisma telpā ieplūda pa maziem divrūšu logiem. Bluķī cirstas kāpnes veda pašā baznīcā un augšā zvanu tornītī. Tāpat zīmējumā pie baznīcas nav redzams mācītāja kambaris, kas atradās baznīcas otrā pusē un bija piebūvēts pa kreisi altāra daļai. Annas baznīca bija domāta latviešu dzimtļaužu dievkalpojumiem. To vēlāk uzskatīja par Nikolaja baznīcas filiāli. Jau 1802.gadā baznīcas celtni bija stipri bojājis laika zobs. Ziemeļrietumu sienas baļķi bija satrunējuši, jumts tecēja. Pēc zīmējuma spriežot, baznīca tikusi salabota. 19.gadsimta sākumā pie tās ierīkoja arī nelielu skolu zemnieku bērniem, kur vietējais ķesteris mācīja lasīt, dziedāt garīgas dziesmas un galvas gabalus. Tomēr zemnieki joprojām savus bērnus lasīšanas mākslā galvenokārt apmācīja savās sētās mājmācības ceļā. 1830.gadā Annas baznīca bija pussabrukusi. Zvanīt tornī vispār nevarēja. Arī metālā iestiprinātie logi laida cauri lietu. Rīgas rāte gribēja baznīcu nojaukt, taču vietējie zemnieki lūdza to salabot, lai viņiem nebūtu ik svētdienu jāmēro ceļš uz tālo Nikolaja baznīcu, kuras mācītājs vāji prata latviešu valodu un kur, piemērojoties prāvās vācu draudzes vajadzībām, dievkalpojumi notika vācu valodā. Jauna mūra baznīca tika uzcelta laikā no 1872. līdz 1874.gadam un saglabājusies vēl tagad.
Pirmā pasaules kara laikā Annas baznīca gan postīta, gan spridzināta, ērģeles un zvans aizvesti no baznīcas. Tikai no 1923.-1925.gadam baznīca atkal tika savesta kārtībā un no jauna iesvētīta. Sākoties otrajam pasaules karam, baznīca no jauna ļoti cieta. 1943. gada 9. jūlijā ar vācu karaspēka pavēli tika noņemts baznīcas zvans un aizvests uz Vāciju pārkausēšanai kara vajadzībām. Vācu karaspēkam atkāpjoties, krievu karaspēks no Jūrmalas ar lielgabaliem apšaudīja Kalnciema šoseju. Šāviņi sprāga ap baznīcu, kur no šķembām stipri cieta baznīcas jumts un logi. Karavīri sabojāja ērģeles, kroņlukturi. Bez tam vietējie huligāni 1952. gada 7. janvārī ar ķieģeļiem izdauzīja logus. Tā kā draudzes locekļi izklīduši, tagad nav neviena, kas par baznīcu rūpētos. Tagad baznīca ir nodota likteņa varai un acīm redzami iet bojā.
Uz vietas esot, baznīca nemaz neizskatījās tik bezcerīga, kā par to rakstīts Babītes baznīcu mājas lapā. Priecē arī skaistā apkārtne, vecie un skaistie ozoli. Iespējams, ka savu lomu tam spēlē blakus esošie interesantie kaimiņi no “Labajiem kokiem”, kuri tur uzbūvējuši “Annas koku skolu”.
Babītes
ezera šaurākajā vietā, 1915. gadā kara vajadzībām uz pāļiem ticis uzbūvēts ap
1,5 km garš koka tilts līdz Annas ragam, kur atradās Annasmuiža un baznīca.
Adrese: Babītes novads, Babītes pagasts, Klīves
