.JPG)
.JPG)
Amatas HES Kārļos sāka būvēt 1924. gadā, svinīgi atklāja 1927. gadā. Amatas HES piederēja Cēsu pilsētai, 1940. gadā to pārņēma Ķeguma HES. Kārļos elektrostacija darbojās līdz 60. gadu vidum, kad tā pārtrauca darbību. 2002. gadā uz esošā aizsprosta tika uzcelta jauna HES. Elektrostacijas būvē iesaistījās inženieri, kuri bija ieguvuši izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā, Latvijas Universitātē, Pēterburgā un Rietumeiropā.
Vidzemē elektroenerģijas iegūšanai pārsvarā izmantoja ūdensspēku, un nereti hidroelektrostacijas cēla bijušo ūdensdzirnavu vietās. Tā tas bija arī ar Amatas HES, ko cēla Kārļos, tagadējā Amatas novadā, Vidzemē. Amatas HES bija nepieciešama, lai apgādātu Cēsis ar elektrību. Lai gan pilsētā elektrifikācija bija ienākusi jau 1912. gadā, ražojot elektrību ar divām tvaika lokomobilēm, pēc Pirmā pasaules kara ar to bija par maz – to kopjauda nepārsniedza 100 zirgspēku.
Lai ierīkotu esošajās Kārļu dzirnavās spēkstaciju, kas apgādātu Cēsu pilsētu ar tai nepieciešamo elektrību, pilsētas valde 1924. gadā iegādājās Kārļu dzirnavas un tai piederošās zemes par aptuveni 5 miljoniem rubļu. Dzirnavās nekavējoties tika uzstādīta 75 zirgspēku dinamo turbīna. Cēsu pilsētas valde, izmantojot valdības aizdevumu (veicot Cēsu pilsētai piederošā nekustamā īpašuma ieķīlāšanu), sāka Amatas spēkstacijas un dambja projektēšanu, lai paceltu sākotnējo ūdens līmeni par 5 metriem (vēlāk – 10 un 12 metriem), cerot uz tās atmaksāšanos tuvāko piecu gadu laikā. Projekts paredzēja nelielas spēkstacijas ēkas ar ūdens torni celtniecību, ūdens pievadīšanai no dambja šahtās iebūvēt divas koka caurules (1,40 metru diametrā no 4 cm bieziem priedes koka dēļiem, kas apstīpotas ar 15 mm dzelzs stīpām un savilktas ar čuguna slēdzējiem (savilcējiem)). Starp citu, šāds ūdens pievadīšanas veids toreiz bija tikai Amatas un Braslas HES, kas sāka darbu 1927. gadā. Citur ūdeni pievadīja pa vaļējiem kanāliem. Jaunās spēkstacijas ierīkošanu 1924. gada maijā sāka pēc inženiera, LU profesora Edgara Jakobi projekta, ko realizēja, sākot ūdenstorņa būvi dzirnavās, 57 metru garā betona aizsprosta dambja un no dzirnavām 780 metru attālumā esošā dambja savienojuma šahtu (divu koka cauruļu) izbūvi. Jaunās stacijas celtniecības darbu pabeigšana bija iecerēta jau 15. septembrī, diemžēl finanšu resursu un celtniecības darbu neveiksmju dēļ darbi kavējās. Šo celtni sāka vajāt neveiksmes, kas nerimās gadiem ilgi. Dambja izbūvi veica 30 strādnieki no Latgales, taču visas celtniecības laikā strādāja aptuveni 300 strādnieku. Spēkstacijas izbūve un darbība bija saistīta ar dažādiem bojājumiem, kas bija jānovērš. Pirmos lielos postījumus topošajam dambim radīja 1924. gada novembra plūdi – ūdens bija izlauzis ceļu zem dambja un četru dienu laikā radījis apjomīgu bedri. Arī 1925. gada aprīļa plūdi jaunceļamajam dambim nodarīja bojājumus (izskalojumi, sūces un dambja plaisas), un līdz ar ūdens straumi tika aiznests viss gultnes nostiprinājums. Būvuzņēmēja firma bankrotēja, un darbus pārtrauca.
Neraugoties uz grūtībām celtniecības darbos un ūdens apjoma neaprēķinātajām svārstībām celtniecības darbu laikā, Amatas spēkstacija oficiāli tika atklāta 1927. gada oktobrī un sāka ražot elektrību. Neilgi pēc atklāšanas, oktobra nogalē, ceļoties ūdens līmenim, tika salauzta kāda no koka caurulēm. Turpmākajos gados to apmeklēja neskaitāmas valsts ierēdņu, organizāciju un tūristu grupas, kas savos ekskursiju maršrutos iekļāva spēkstacijas apskati, tās ielejā ieturot maltītes. Savukārt Cēsu pilsētas valde 1936. gadā atļāva Kārļu pagasta aizsargu nodaļai kopā ar bibliotēkas biedrību ierīkot Amatas krastā pie spēkstacijas grīdu pasākumiem. 1928. gada pavasarī plūdos tika izpostīta dambja pārgāzes grīda, ko remonta laikā pagarināja par 20 m. Bez tam tika konstatēts, ka būvuzņēmējs nav iedzinis 70 pāļu, ka paveiktais nesaskan ar līgumu. Kļūdas nācās izlabot, taču tās bija radījušas lielus bojājumus dambim. Vienlaikus ar šo dambja pārbūvi saskaņā ar Zemkopības ministrijas prasībām un Jūrniecības departamentā saskaņotu projektu, ko 1928. gada 19. oktobrī apstiprināja Jūrniecības departamenta vicedirektors inženieris Juris Kalējs, tapa arī dambja zivju ceļa izbūve. Nākamie bojājumi sekoja 1935. gada pavasara plūdu laikā, kad ledus izpostīja veco koka aizsprostu, tāpēc to pārbūvēja, nomainot koka konstrukciju lielāko daļu pret betona konstrukcijām un paceļot ūdens kritumu no 10 uz 12 metriem. Bez tam tika uzlabota aizvaru paceļamā ierīce. Amatas HES strādāja līdz 1960-to gadu vidum.
2002. gada 14. martā atdzima elektrības ieguve Amatas Kārļu aizsprostā, jo ekspluatācijā tika nodota SIA «Amatas HES» jaunuzceltā hidroelektrostacija, kuras būvniecību veica SIA «Valkas meliorācija» un iekārtu montāžu un uzstādīšanu – SIA «Vanka». Īpaši gandarīti īpašnieki tobrīd bija par esošā zivju ceļa rekonstrukciju, ko veica pēc Valsts Zivsaimniecības pārvaldes, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta un dāņu speciālistu ieteikumiem.
Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts, Kārļi (koordinātes - 57.236752, 25.198764 un 57.233361, 25.210169)
